Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos piedalījās arī 190 dalībnieku liela delegācija no Latvijas Lauksaimniecības universitātes.
Izdejojušies, izdziedājušies, noguruši, bet laimīgi. Tādus pēc 16. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem «Gaudeamus», kas no 24. līdz 26. jūnijam risinājās Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, sastopu LLU jauniešu deju kolektīva «Skalbe» dalībniekus Gati Vāczemu, Lieni Liniņu, Kasparu Viškeru un Ivetu Penkuli. Viņi piekrituši dalīties iespaidos par vienu no vērienīgākajiem pasākumiem, kas kopš 1956. gada apvieno augstskolu pašdarbības kolektīvus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Aptuveni pusotra tūkstoša dalībnieku lielajā Latvijas delegācijā LLU pārstāvēja arī Tautas deju ansamblis «Kalve», vidējās paaudzes deju kolektīvs «Kalve Zelta smiltis», kā arī kori «Liepa», «Ozols» un «Riti».Veido speciālu programmu««Gaudeamus», protams, ir lielāks pasākums nekā viens sadancis tepat Latvijā. Turklāt tie ir īsti studentu svētki, kuru dalībnieki lielākoties ir vienaudži. Hallē, kur dzīvojām kopā ar pārējiem latviešiem un igauņiem, ar daudziem sadraudzējāmies, izdziedājāmies studentu dziesmas un pat nosvinējām studentu kāzas,» stāsta Liene. «Skalbes» dejotāji gan piebilst, ka svētki nozīmējuši arī pamatīgu darbu. Lai varētu piedalīties festivālā, dažu mēnešu laikā nācies apgūt četras dejas, kuras izdejot Latvijas un visu trīs valstu etnogrāfiskajā programmā. Skatītāji Latvijā to varēja novērtēt maijā īpašā «Gaudeamus» ieskaņu koncertā Ķīpsalā, kur piedalījās 15 Latvijas augstskolu un koledžu kori, deju kolektīvi un pūtēju orķestri.Nākamie svētki varētu būs Jelgavā«Svētki sākās ar gājienu. Interesanti, ka tas notika pa gājēju celiņu tieši Neres upes krastā. Vienā pusē gāja latvieši un igauņi, bet upes otrā krastā – lietuvieši. Pa Neri kursēja kuģītis ar orķestri,» stāsta Gatis, atklādams, ka svētku dalībniekus iepriecinājis arī jaukais laiks. Brīžam uzlijis, bet kopumā bijis silts. Studentu dziesmu un deju svētku atklāšanas koncerts un ceremonija, kurā piedalījās arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, risinājās Viļņas Svētā Jāņa baznīcā, bet noslēguma koncerts, kā arī dalībnieku sadziedāšanās un sadejošana notika Kalnu parkā. Savukārt dzīvošana tika nodrošināta Viļņas Ledus hallē. «Salīdzinājumā ar iepriekšējiem svētkiem, kas pirms vairākiem gadiem notika Tartu, Viļņā bija labāka dzīvošana. Igaunijā mēs palikām lielās teltīs, kurās pa apakšu pūta vējš. Savukārt igauņi mūs labāk baroja. Lietuvā puiši nevarēja īsti paēst,» smej Liene, pauzdama gatavību piedalīties arī nākamajos studentu dziesmu un deju svētkos. Paredzēts, ka tie notiks 2014. gadā Latvijā, taču vēl nav skaidrs, kurā pilsētā tie risināsies. Rīga šajā gadā ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, tāpēc tā neplāno uzņemt vairākus tūkstošus studējošo pašdarbnieku. LLU Studentu kluba vadītāja Anita Prūse pieļauj, kas svētku rīkošanu, kas esot goda lieta, varētu uzņemties arī Lauksaimniecības universitāte Jelgavā, taču tam būtu nepieciešams pašvaldības atbalsts.
