Bezdarba līmeņa nelielais samazinājums ir raksturīgs vasaras sākumam, un jau rudenī tā īpatsvars var kļūt lielāks, uzskata Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Baiba Paševica. Viņa arī apgalvo, ka darba devēji nepietiekami izmanto valsts dotās iespējas pasūtīt bezdarbnieku pārapmācību atbilstoši savām interesēm.
– Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenisir kļuvis relatīvi mazāks, sasniedzot 12,8 procentus. Kā jūs vērtētu šos datus?Tā ir normāla situācija. Ik gadu gan augsta, gan zema bezdarba līmeņa situācijā vienmēr esam vērojuši, ka, sākoties aprīlim, bezdarba līmenis ir rucis, vasaras mēnešos tas nostabilizējies, bet rudenī bijis neliels kāpums. Vienīgais izņēmums, kad šāda situācija nerealizējās, bija 2009. gads, kad arī vasarā bezdarba līmenis turpināja kāpt. Bet pagājušā gada jūnijā, tāpat kā šobrīd, bija vērojams samazinājums 0,4 procentpunktu apmērā.– Teikt, ka samazinājums būtu uz ekonomikas stabilizācijas atveseļošanās rēķina, nevar?Mēs nevaram izslēgt arī ekonomikas atveseļošanās pazīmju efektu. Analizējot, kur cilvēki iekārtojušies darbā, kādas ir vakances, kas notiek tirgū, jāatzīst, ka bezdarba līmeņa samazinājumā ir ekonomikas atveseļošanās pazīmes. Kaut vai tāpēc, ka bezdarba līmenis pašlaik ir zemāks nekā pērn šajā pašā laikā. Pirms gada bija 178 tūkstoši, bet tagad – 144 tūkstoši bezdarbnieku. Un tā ir būtiska atšķirība. Tātad, kopumā ņemot, ekonomika ir attīstījusies. Kustība, protams, nav tik strauja, kā mums gribētos. Mēs gribētu, lai krīze tikpat ātri kā atnāca, tikpat strauji arī beigtos, bet tā tas nenotiek.– Paredzat, ka rudenī bzdarba līmenis atkal augs?Objektīvi vērtējot, tas augs. Šobrīd gan nevar prognozēt, cik lielā mērā tas notiks. Taču domāju, ka tas nebūs lēcienveidīgs – runa ir par dažiem procentpunktiem.– Vai 12,8 procentos bezdarbnieku ietilpst arī tie darba meklētāji, kuri pabalstus vairs nesaņem?Protams. Maija dati liecina, ka bezdarbnieka pabalstus attiecīgajā mēnesī saņēma tikai 36 500 cilvēki jeb 24 procenti no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem.– Pārējos var uzskatīt par ilgstošajiem bezdarbniekiem?Nav teikts. Bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai ir savi nosacījumi – jābūt noteiktam darba stāžam, lai vispār kvalificētos pabalsta saņemšanai.Jārunā gan ir par to, ka pēdējo 20 gadu laikā pabalstus vēsturiski saņēmuši ap 50 procentu no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem. Tāpēc šābrīža situācija, kad pabalstus saņem vien 24 procenti bezdarbnieku, ir ne sevišķi iepriecinoša. Ja cilvēks nekvalificējas bezdarbnieka pabalstam, šobrīd varam viņam piedāvāt tikai dažādus NVA organizētos pasākumus.– Vai ir vismaz aptuvena skaidrība, cik liels ir nereģistrētā bezdarba īpatsvars valstī?Domāju, ka objektīvi var runāt tikai ar oficiālajiem skaitļiem. Atbilstoši «Eurostat» datiem aprēķinātais bezdarbs ir vecuma grupā no 15 līdz 74 gadu vecumam. Tādi ir arī Valsts statistikas pārvaldes dati par bezdarbu un nodarbinātību. Teikt, ka ļoti liela daļa cilvēku reģistrējušies kā bezdarbnieki, nevar. Protams, nevienam jau nav obligāti jānāk un jāreģistrējas – to cilvēks var darīt no brīvas gribas. Pēdējie «Eurostat» dati atbilstoši minētajai metodoloģijai liecina, ka Latvijā ir 17,2 procenti bezdarbnieku.– Vai ir nozares, par kurām var teikt, ka bezdarba problēma tajās būtiski mazinājusies, kurās ir audzis pieprasījums pēc darbiniekiem?Ir nozares, kurās darbavietu skaita pieaugums ir vērojams, bet tas ir neliels. 2011. gada pirmajos piecos mēnešos vislielākais pieprasījums pēc darbiniekiem bijis zivju pārstrādē, vajadzēja dažāda veida datu apstrādes operatorus, kas, visticamāk, saistīts ar tautas skaitīšanu. Darbinieki meklēti arī mazumtirdzniecībā un pārtikas rūpniecībā.– Vai nav tā, ka mazumtirdzniecībā pieprasījums pēc darbiniekiem galvenokārt saistīts ar lielo kadru mainību šajā nozarē?2011. gadā parādījušies arī jauni mazumtirdzniecības veikali. Tas ir process, kas no 2008. gada attīstījies ļoti ierobežotā līmenī. Līdz 2008. gadam, to ieskaitot, pa visu Latviju bija vērojama arvien jaunu veikalu atvēršana. Runa ir par veikalu tīkliem «Maxima», «Rimi», «Elvi», kā arī «Selver», kas gan jau ir aizgājis no Latvijas. Tolaik cēla jaunus veikalus un bija vajadzīgi darbinieki. Krīzes gados šajā nozarē varējām runāt tikai par darbinieku rotāciju, kad jaunus darbiniekus meklēja vien tad, ja kāds aizgāja no darba. Savukārt šobrīd redzam, ka veidojas jaunas darbavietas mazumtirdzniecībā, tiek atvērti jauni veikali. Tomēr nevar teikt, ka būtu pieprasījums pēc tūkstošiem darbinieku.– Arvien biežāk uzņēmēji sūdzas: lai gan bezdarba līmenis valstī ir joprojām liels, atrast nepeiciešamos speciālistus ir ļoti grūti. Cik lielā mērā izjūtat šo problēmu?Šim apgalvojumam var piekrist. Sameklēt darbinieku, kurš atbilstu noteiktām prasībām, nav viegli dažādu apstākļu dēļ. NVA filiālēs esam novērojuši, ka viens no apstākļiem, kas šo procesu būtiski ietekmē – pie darba devējiem pat neatnāk tādi cilvēki, kādus viņi vēlētos redzēt, kuru prasmes atbilstu. Ļoti ietekmējošs faktors ir darba alga. Neraugoties uz izglītības līmeni vai prasmēm, ko prasa darba devējs, bieži tiek piedāvāta minimālā alga. Protams, cilvēks, kuram ir visas šīs prasmes, acīmredzot novērtē, ka realitātē tās ir vajadzīgas zemākā līmenī, jo par minimālo algu piedāvāto darbu neviens nedara. Tas ir objektīvi. Darba devēji diemžēl arī neizmanto tās iespējas, ko piedāvā NVA. Jāņem vērā, ka NVA var sagatavot tieši tādus speciālistus, kādi darba devējam ir vajadzīgi. To ļoti plaši izmantojusi ķīmiķu asociācija – esam sagatavojuši 908 cilvēkus kā ķīmisko procesu tehniķus, kuri pēc tam tiek pieņemti pastāvīgā darbā, un apmierinātas ir visas puses. Šādi cilvēki strādā uzņēmumos «Grindeks», «Olainfarm», «Silvanols». Tieši tāpat iespējams rīkoties attiecībā uz jebkuru citu profesiju. Darba devējs var prognozēt, ka pēc noteikta laika viņam būs nepieciešams noteikts skaits speciālistu, un vērsties pie mums. Taču nekas tāds jau nenotiek. Uzņēmēji pat paši var piedalīties dalībnieku atlases procesā pirms apmācības.– Vai gadījumos, kad nav konkrētu pasūtījumu no uzņēmējiem, nav tā, ka valsts pārkvalificē bezdarbniekus par kaut ko, neveicot īpašu izpēti, kas tirgum ir vai nav vajadzīgs?Nē! Šāda izpēte notiek nepārtraukti, un darba devēji var paust savas vēlmes visu laiku. Labklājības ministrijā darba grupa analizē, kādu profesiju speciālisti nepieciešami uzņēmumiem. NVA divas reizes gadā veic darba devēju aptauju, lai noskaidrotu, kādi speciālisti būs nepieciešami. Rezultātus, ko šādās aptaujās iegūstam, protams, visi apšauba, jo vienā vai otrā specialitātē cilvēku sagatavošana nav notikusi. Bet ir pietiekami daudz netipisku profesiju, kurās pa visu Latviju, iespējams, nepieciešami pieci cilvēki. Šādas lietas nekad nevar būt apgūstamo profesiju sarakstā, ja vien nav konkrēta pasūtījuma.– Viena no nozarēm, kurā strādājošie uzņēmumi jau sen runā par strukturizētā bezdarba problēmu, ir informāciju tehnoloģijas (IT). Kādu redzat situāciju šajā jomā?IT ir ļoti liela specializācija. Nav tā, ka, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte sagatavo noteiktu skaitu speciālistu, un viņi bez specifiskām papildu zināšanām, prasmju apguves un prasmēm var uzreiz pilnvērtīgi sākt strādāt kādā uzņēmumā. Runa ir par programmēšanu, tehnisko uzturēšanu un daudzām citām jomām. Nav jau universālo kareivju. Turklāt IT vairāk jāskatās uz cilvēkiem, kuri tiek sagatavoti augstākajās mācību iestādēs, nevis NVA. Mēs strādājam ar jomām, kur specialitāti var apgūt sešos mēnešos. Ja cilvēkam jau ir augstākā izglītība IT, bet darba devējam ir vajadzīgs darbinieks noteiktā specialitātē, mēs varam viņu specializēt – šādas iespējas ir.– Bieži ir spriests, kā vajadzētu risināt tā saucamo simtlatnieku jautājumu. Kāds ir jūsu skatījums?Tā ir krīzes laika programma, un tādā formā kā pašreiz tai noteikti nevajadzētu būt. Tajā pašā laikā noteiktam pārejas posmam, subsidētajai nodarbinātībai, veicot vienkāršos darbus, ir jābūt.
