Jūnija pēdējā dienā Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta izstāde «Kopā» – tajā līdztekus Ģederta Eliasa skolnieka, gleznotāja Friča Zandberga (1910-1972), veikumam līdz jūlija beigām skatāmi arī vairāki viņa mazmeitu mākslinieču Ingemāras, Jutas un Lindas darbi.
Izstādes pamatass ir Kandavas pagastā dzimušais gleznotājs Fricis Zandbergs, kuram pērn apritēja simtgade. F.Zandberga profesors Latvijas Mākslas akadēmijā savulaik bija Ģederts Eliass, kas Jelgavas centrālajā muzejā sarīkotajai izstādei piešķir īpašu «odziņu». Tieši saistība ar Ģ.Eliasu bijis viens no iemesliem, lai sava vectēva F.Zandberga gleznas parādītu Jelgavas skatītājiem (simtgades izstāde rīkota arī Tukumā, Valkā un Talsos), izstādes atklāšanā atklāja Ingemāra Treija, viena no izstādes «Kopā» darbu autorēm, kura pati Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā studējusi pie profesora Induļa Zariņa.F.Zandbergs, profesora Ģ.Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu 1937. gadā absolvējis ar diplomdarbu «Smagie ormaņi», pieder pie tiem latviešu māksliniekiem, kura tālākajā attīstībā lielu lomu nospēlēja politiskās peripetijas, sabrūkot Latvijas pirmajai brīvvalstij. Tādēļ, iespējams, mākslinieka daiļrade nekļūst tik populāra un atzīta, kā varbūt būtu noticis citos apstākļos.Tāpat kā Ģ.Eliasa gleznās, arī F.Zandberga daiļradē liela vērība veltīta bagātai virsmas apdarei, šo uzmanību pret faktūru no vectēva mantojušas arī mazmeitas, sarunā ar «Ziņām» atzina Ingemāra Treija, «lai gan pašreizējais laikmets diktē pavisam citas krāsas un darbu tematiku», kas jaušams arī izstādītajos trīs māsu darbos. Ingemāra mākslas ceļos devusies, lielā mērā ietekmējoties no vectēva. Savukārt abas jaunākās māsas, iespējams, iedvesmojušās no Ingemāras. To nenoliedz tekstilmāksliniece Juta, kura arī bija klāt izstādes «Kopā» atklāšanā, bet gleznotājai Lindai klātienē pavaicāt nebija iespējams – viņas dzīvesvieta pašreiz ir Hjūstonā, ASV.