Uz «Zemgales ziņu» lasītāju jautājumiem telefonakcijā atbild valsts galvenais kontrolieris Raits Černajs.
Uz «Zemgales ziņu» lasītāju jautājumiem telefonakcijā atbild valsts galvenais
kontrolieris Raits Černajs.
Vai kooperatīvās mājas priekšsēdētājs var piemērot kādas soda sankcijas par nenokārtotām siltuma vai ūdens maksām? Vai tad kooperatīvā māja ir privātīpašums?
– Nē, tas ir kooperatīva dalībnieku īpašums. Šādu soda sankciju likumība ir atkarīga no tā, vai šādas funkcijas kooperatīva vadībai ir paredzētas statūtos un koplīgumā. Faktiski sodīšanas kā valstiskas funkcijas kooperatīvam nav.
Jā, bet valsts institūcija no manis ietur 0,1% soda naudu, bet kooperatīva vadība (par to pašu) ietur 0,5%. Vai tas ir likumīgi? Turklāt soda procenti tiek aprēķināti nevis no reālās parāda summas, bet no tās, kāda bijusi iepriekš. Daļa no parāda samaksāta, bet soda nauda tiek aprēķināta vēl no vecās summas. Esam vērsušies gan Domē, gan Valsts ieņēmumu dienestā – bez rezultātiem.
– Likumīgi tas ir tad, ja tā ierakstīts kooperatīva dibināšanas līgumā. Jums šajā gadījumā ir jāsniedz tiesā prasības pieteikums, un ir vajadzīgs advokāts, kas šo prasību virza. Ja ir pamatotas aizdomas par nelikumībām, varat vērsties arī Ekonomiskajā policijā.
Kad no Valsts kontroles puses beidzot kaut kas tiks darīts ar Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma «mafiju»? Kad tiks izbeigta nelikumīgu maksu iekasēšana?
– Valsts kontrole ir veikusi revīziju šajā uzņēmumā. Katrā ziņā šis ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem visā valstī, ne tikai Jelgavā…
Būtu jāsāk ar to, ka jāpaskatās, cik lieli nekustamie īpašumi Siltumtīklu uzņēmuma vadībai un viņu radiem ir bijuši Pasaules Bankas kredītu saņemšanas brīdī un cik to ir tagad. Tad viss kļūs skaidrs.
– Šogad ir paredzēta vēl viena revīzija Jelgavas Domē un arī Siltumtīklu uzņēmumā. Mēs pie tā strādāsim. Bet īpašumi ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē.
No Tirdzniecības pārvaldes objektu privatizācijas valsts varēja gūt aptuveni 1,5 miljonus latu, bet no «prihvatizācijas» ieguva tikai nedaudz tūkstošu. Par šo lietu neviens, ieskaitot deputātus, neko negrib dzirdēt, jo viena daļa acīmredzot kaut kā ar to visu ir saistīta.
– Tas pirmkārt ir Domes Privatizācijas komisijas kompetencē. Ja ir kādas domstarpības, Valsts kontrolē ir Privatizācijas procesa revīzijas departaments, un, ja ir kāda konkrēta informācija, mēs to varam pārbaudīt. Vajadzīgi fakti un motivācija. Ja tam būs pamats, mēs varam šo privatizācijas procesu pārskatīt.
Kas nosaka šīs nenormāli augstās algas (un visas piemaksas) pašvaldības darbiniekiem?
– Pašvaldības dome (padome).
Vai tas ir likumīgi, ka daži resori, piemēram, «Latvenergo», pēdējo divu gadu laikā aizvadīdami pensijā ievērojamu skaitu savu vadošo darbinieku (tai skaitā Dienvidu elektriskajos tīklos), mākslīgi palielināja viņiem pensijas, izmaksājot pēdējā gadā vairāku tūkstošu latu vērtībā prēmiju – kompensāciju. To iekļāva pēdējā gada izpeļņā, no kuras aprēķina pensiju. Līdz ar to pensija sasniedza ievērojamu starpību – apmēram 50 latu vairāk. Tā, manuprāt, ir valsts krāpšana.
– Katrs gadījums, protams, ir jāizanalizē atsevišķi, jo mēs nevaram pārbaudīt visus pensionārus. Šogad Valsts kontrole veiks revīziju arī par pensiju fondiem.
Kāpēc Jelgavā ir tik augsti tarifi par apkuri, silto un auksto ūdeni? Tik silta ziema, un tik nežēlīgi cilvēkiem jāmaksā! Kāpēc, beidzoties apkurei, neremontē ūdens trases, bet gūst peļņu, ņemot 10 latus no cilvēka par lāsi brūna ūdens. Kad beigs pelnīt uz maksātnespējīgo iedzīvotāju rēķina? Tā ir nežēlība!
– (Bez komentāriem).
5. janvārī «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» bija raksts, kurā sniegta šāda informācija: Valsts kontrole konstatējusi, ka 1998. gadā ir izmaksāti 211 942 lati tām personām, kam pienācās kompensācijas sertifikātu dzēšana. Kaut gan šim nolūkam bija paredzēti 5,2 miljoni… Savukārt «NRA» 10. martā publicēts raksts, kurā apgalvots, ka šie 5,2 miljoni tomēr izmaksāti 1998. gadā. Kur ir patiesība?
– Citām vajadzībām šī nauda netika izlietota. Tā tika tērēta tādā apjomā, kā to paredzēja budžets. Prioritāri sertifikātus dzēsa tiem, kas pārsnieguši 80 gadu vecumu.
Bet rakstā bija minēts, ka šī nauda ir izlietota citiem mērķiem: parāda dzēšanai VEF, uzņēmumā «Vangaži», vēstniecības ēkas iegādei Parīzē, palīdzībai plūdos cietušajiem Polijā, Čehijā un pat prēmijām. Tas taču ir tieši jūsu, Valsts kontroles, atzinums, vai ne?
– Ir MK noteikumi, kas paredzēja privatizācijas fonda līdzekļus izlietot tieši šīm vajadzībām. Visi iesniegumi par kompensācijas sertifikātu dzēšanu tika izskatīti un apmierināti atbilstoši tam, cik bija paredzēts. Cik bija iesniegumu, tik arī tika izmaksāts.
Ko jūs runājat! Man visi papīri sen jau ir kārtībā, un es jau gadiem gaidu. Tādu cilvēku ir daudz. Viena daļa no viņiem jau nomiruši gaidot.
– Cik kurā brīdī bija paredzēts dzēst, tik arī tika dzēsts. 5 miljoni ir kopējā summa, kas ir jāizmaksā, bet tas nenozīmē, ka tā netiks izmaksāta.
Vai jums ir zināms, ka Jelgavas Domē notiek izlaupīšana uz pensionāru rēķina, ja tādas ir algas un piemaksas! Ierēdņi strādā vairākās vietās, kā Riekstiņš, Slavinska, un saņem milzīgas summas bez pamatalgas. Tā ir pašvaldības kases izlaupīšana, kas novedīs pie bankrota.
– Jūs varat aktīvi piedalīties vēlēšanās un izteikt savu viedokli. Jūs jau ievēlat šos deputātus, kas veido šīs un citas komisijas, nosaka algas, piemaksas utt.
Iebraucot Jelgavā, jūs droši vien jutāt mūsu ielu stāvokli. Vai jūs nevarētu paskatīt no sava skatu punkta Valsts ceļu fonda saņemto līdzekļu mērķtiecīgu izlietojumu Jelgavā pagājušajā gadā? Kur palikuši tie vairāk nekā 300 000 lati? Vai ir izsludināti konkursi atbilstoši likumdošanā noteiktajai kārtībai par valsts un pašvaldību pasūtījumu (ar visām identifikācijām, publikācijām avīzē utt.)? Ir informācija, ka dažas firmas strādājušas bez garantijām, bez apdrošināšanas pretēji tam, kā to prasa būvniecības likums. Tāpat – uzraudzība, pieņemšana utt.
– Jā, ielu stāvoklis ir tāds pats, kā Ņujorkā iebraucot… Mums būs revīzija Jelgavas pašvaldībā, un mēs to pārbaudīsim.
Tiem 61 000 cilvēku, kam piešķirti kompensācijas sertifikāti, tagad būtībā zeme tiek atņemta vēlreiz. Brīvajā tirgū sertifikāts maksā Ls 1,50. Tātad – apmēram 10 latu par hektāru zemes. Kā jūs komentētu šādu situāciju?
– Situācija tik tiešām nav no patīkamajām. Acīmredzot bija nepareizi, ka sertifikāti parādījās brīvajā tirgū kā vērtspapīri, kas tagad zaudējuši savu personifikāciju. Sertifikātam vajadzēja piederēt tikai jums, un tas nedrīkstēja būt tirdzniecības objekts. Tieši tāpēc, ka jūs sertifikātu varat pārdot, tā vērtība ir samazinājusies. Bet firmas, uzpērkot šos sertifikātus, pelna lielu naudu.
Vai tad tiešām netiek domāts par to, kā labot šo situāciju? Piemēram, man bija mātes zeme 24,5 hektāri. Pensionārs būdams, es nevaru to apstrādāt, jo zeme atrodas tālu aiz Daugavpils. Tagad man ir sertifikāti, par kuriem es varu iegūt kādus 150 latus, bet viena hektāra tirgus vērtība ir 200 līdz 300 latu. Tajā pašā laikā citi iegūst īpašumus par sertifikātu nominālvērtību. Kur te ir taisnība?
– Šī kompensācijas kārtība daudzus neapmierina, tai skaitā arī mani. Valdība noteikusi šādu kārtību, ka pašlaik šie kompensācijas sertifikāti tiek dzēsti tikai personām, kuras dzimušas līdz 1917. gadam.
Vai Valsts kontrole nevar kaut ko ierosināt, lai šo situāciju mainītu?
– Ierosināt jau var… Bet šīs prioritātes nosaka MK un apstiprina Saeima – to, kādā veidā tiek tērēti budžeta līdzekļi. Katrā ziņā es uzskatu, ka šie sertifikāti būtu jādzēš pēc iespējas ātrāk, nevis, ciniski runājot, jāgaida, kad tie vecie cilvēki nomirst.
Valsts kontrolei vajadzētu Jelgavas Siltumtīklu uzņēmumu «pakratīt». Tas ir nenormāli, kas tur notiek. Mūsu mājā šogad uzlika kopējo skaitītāju un automātisko regulatoru (Sudrabu Edžus ielā 5). Dažu labu mēnesi mums jāmaksā vairāk nekā 70 santīmu par kvadrātmetru. Tas taču nav normāli!
– Piekrītu, tas ir… diezgan daudz. Es pats maksāju, šķiet, apmēram 50 santīmu par kvadrātmetru.
