Līdzīgi kā daudzās jomās, izvēloties medību suni, zināma loma ir gan tradīcijām, gan konkrētai modei. Šobrīd Latvijā pieprasītākie četrkājainie palīgi medībās ir dažādu šķirņu laikas un Latvijas dzinējs. Šie suņi nomainījuši vēl nesenajā pagātnē iecienītos takšus un foksterjerus.
Pastāstīt, kāda nozīme medībās ir apmācītam un visām prasībām atbilstošam medību sunim, piekrita viens no Latvijā zinošākajiem cilvēkiem šajā jautājumā – kinologs, 1.kategorijas tiesnesis un arī mednieks Nikolajs Varganovs. Viņš ar kinoloģiju profesionāli nodarbojas kopš 1989. gada un atzīst, ka nenovērtējamu pieredzi ieguvis no sava pieredzējušā kolēģa Mintauta Kalniņa, kurš uzskatāms par izcilu medību suņu ekspertu un Latvijas Mednieku kinoloģiskās apvienības (LMKA) pamatlicēju.Medību tradīcijas ir līdzīgas Šī apvienība pārmantojusi padomju gados iegūto medību pieredzi, kas balstīta uz dzīvnieku ciltsdarbu, kā arī starptautisku sacensību pieredzi Krievijā un Baltkrievijā. «Joprojām braucam uz medībām Krievijā, Baltkrievijā. Mūsu medību tradīcijas ir ļoti līdzīgas. Vienīgā atšķirība, ka kaimiņos lielāki plašumi, savukārt Latvijā lielāks meža zvēru blīvums,» salīdzina N. Varganovs. Šobrīd LMKA pārraudzībā ir 2256 medību suņi. Savukārt voljeri, kuros dzīvnieki tiek apmācīti medību darbam, izveidoti visā Latvijā. Mednieki ar četrkājainajiem palīgiem var ierasties sev izdevīgākajā vietā. Šobrīd apvienībā ir 46 kinologi, kuri apmācību laikā palīdz suņu saimniekiem ar padomu, kā vislabāk attīstīt un pilnveidot medību suņa darba iemaņas. Šajās nodarbībās tiek novērtēts dzīvnieka eksterjers un viņa darba spējas. Mācību voljeri iekārtoti Kurzemē (Turlavā),Vidzemē (Inčukalnā, Alūksnē, Madonā), Zemgalē (Elejā) un Latgalē (Kārsavā). Tāpat regulāri tiek rīkotas arī sacensības – izstādes, kurās eksperti vērtē suņu darba kvalitāti, un tas savukārt palīdz turpmākajam šķirnes ciltsdarbam. Ik gadu Latvijā medību suņiem tiek rīkotas līdz sešām izstādēm. Šogad pirmā norisinājās pavasarī Inčukalnā. Pirms pāris nedēļām pasākums notika Madonas pusē Ļaudonā, 2. jūlijā – Kurzemē, savukārt nobeiguma izstāde, kurā ekspertiem un interesentiem plānots atrādīt teju 200 medību suņu pārstāvju, gaidāma Jelgavā 16. jūlijā. Medniekam ir pat dzīvības garants Kā jau iepriekš minēts, viens no šobrīd populārākajiem medību suņiem ir laika. Latvijā zināmākās ir Krievu Eiropas, Karēļu-somu, Rietumsibīrijas un Austrumsibīrijas šķirnes laikas. Šie universālie suņi īpaši piemēroti medībām Latvijas klimatā. Laikas var apmācīt medīt it visu – gan sīkus kažokzvērus, gan lielos pārnadžus, gan mežacūkas, gan vilkus. Krievijā laika gadsimtiem sevi apliecinājusi kā izcilniece lāču medībās. Laika būs atbalsts medniekam gan zvēru lenkšanā un noturēšanā, gan asinspēdu dzīšanā, gan arī medījumu pienešanā. Meža biežņā, meklējot aizšautu mežakuili, suns nepārspīlējot medniekam nozīmē veselības un pat dzīvības garantiju. N.Varganovs teic, ka bez apmācīta suņa mednieka tuvošanās ievainotam mežakuilim, kurš iegūlis lielā zālē, cilvēkam var beigties traģiski. Šobrīd Latvijā oficiāli reģistrēti vairāk nekā 1500 šīs šķirnes dzīvnieku. Laika pēc eksterjera dažreiz atgādina parastu bezšķirnes suni, kucēna cena svārstās no 50 – 100 latiem. Tomēr laikas galvenā vērtība ir šķirnes unikālais mednieka instinkts. Suns savas spējas, protams,pateicoties saimnieka ieguldītajam darbam, būs attīstījis pēc aptuveni diviem gadiem. Tāpēc der atcerēties, ka, iegādājoties teicamu medību suni, lielākie tēriņi (kā to maldīgi mēdz uzskatīt) nebūs par suņu barību vai kopšanas līdzekļiem, bet gan laiks un līdzekļi, kurus mednieks ieguldīs sava pārinieka apmācībā un spēju izkopšanā. Tādi brīži ir neaizmirstami N.Varganovs novērojis, ka cilvēku attieksme pret medībām, tajā skaitā ar suņiem, mēdz būt atšķirīga. Nav mazums kategorisku noliedzēju, bet nereti šos uzskatus pauž cilvēki, kuriem pašiem suņu nav. «Ar suņiem medības ir visinteresantākās. Mēs ar kolēģiem spriedām- ja kādam patīk sēdēt tornī un šaut uz zvēru, kurš atnācis pie barotavas, lai viņš tur sēž. Mums patīk dzinēju medības ar suņiem. Patīkami stāvēt mastā un dzirdēt, kā suns izceļ zvēru un dzen. Adrenalīns iziet pa visu ķermeni. Var iegūt neaizmirstamas emocijas, ja suns izved labu alni vai mežacūku. Tādi brīži ir neaizmirstami,» sajūsminās mednieks. Svarīga ir pareiza medību organizācija Vaicāts, cik suņu būtu jāņem līdzi uz medībām, lai tās izdotos, speciālists atbild, ka to skaits medībās nav noteicošais. Galvenais ir viņu darba spējas. Viens vai divi – tas ir pietiekami. Izņēmums ir purvainas platības vai mednieku kolektīvi, kuros vairums ir vecāka gadagājuma mednieku un tāpēc ir mazāk dzinēju. Ļoti svarīga ir pareiza medību organizācija. To viņš secina no savas medību pieredzes. Medībās sunim ir jaizceļ medījums un jāizdzen masts. Bet bieži medībās masti ir īsi. Vienā malā dzinēji iekliedzas, zvērs aizskrien līdz līnijai un apstājas, jo sajūt medniekus, kas stāv uz numuriem. Suņi tikko izcēluši zvēru, un jau ir klāt līnija. Suņi spiesti strādāt jau aiz muguras. Rezultātā mednieki ir neapmierināti, ka suņi nepareizi strādā. Patiesībā viņi paši nesaprot, kā pareizi jāorganizē dzīšana. Neaizstājams palīgs pīļu medībās ir suns. N.Varganovs pārliecināts, ka vairāk nekā puse nomedīto pīļu paliek neatrastas, ja mednieks ir bez suņa vai suns nav pareizi apmācīts. Reiz Saldus pusē viņš ar savu laiku izgājis pastaigāties pa vienu no medību vietām, suns pastaigas laikā iznesis 14 pīļu un nolicis saimniekam pie kājām. Tas liek izdarīt secinājumus. Sarunas noslēgumā vaicāju, vai viegli apmācīt medību suni un vai šajā darbā mēdz gadīties arī brāķis. Kinologs atbild ar joku, ko savulaik uzklausījis no kolēģa, Baltkrievijā ļoti pazīstama kinologa Aleksandra Bariseviča. Kazai likt riet uz mežacūku ir grūti, tas ir liels darbs, bet dažreiz izdodas. «Katrā gadījumā tas tomēr dzīvniekam ir iedzimts,» ciltsdarba nozīmi uzsver N.Varganovs. Laikas šķirnes suņu raksturojošās īpašības, kas noteic to izcilo piemērotību medību sportam: acu slīpais griezums, augstu stāvošās trīsstūra veida ausis, spēcīgā uzbūve, attīstītā muskulatūra, gredzenā cieši savītā un pie muguras vai gurna piespiestā aste, ātrums, attapība, drošums, līdzsvarotais temperaments, pieķeršanās saimniekam un paklausība, nav prasību pret uzturēšanas apstākļiem.
