Retā iespēja klātienē dzirdēt Bizantijas, senslāvu un mūsdienu čehu komponistu darbus dota tiem Jelgavas mūzikas mīļotājiem, kas piektdienas pievakarē (koncerta sākums pulksten 18) dosies uz Sv. Annas katedrāli. Diezgan droši var apgalvot, ka nepievils arī izpildījuma kvalitāte – koris «Byzantion» ir pieredzējis kolektīvs un mūsu zemē viesojas pēc labi zināmā Rīgas Pareizticīgo kora «Blagovest» ielūguma. Šajā apciemojuma reizē viesi vēlējās muzicēt arī ārpus Latvijas galvaspilsētas, un ne bez Čehijas vēstniecības Latvijā gādības tika izvēlēta Jelgava. Paredzams, ka 8. jūlija koncertā Sv.Annas katedrālē būs klāt arī Čehijas vēstniecības pārstāvji.Dziesma pēc zinātnieku ierosmesSlāvu mūzikas kamerkoris «Byzantion» radies 1957. gadā pēc Prāgas Zinātņu akadēmijas mūzikas cienītāju ierosmes. Kora dibinātāja Olga Dutkova pēc studijām Prāgas Konservatorijā un Kārļa Universitātes Filozofijas fakultātē daudzus gadus veltījusi bizantiešu un slāvu mūzikai, bet korī par diriģenti un māksliniecisko vadītāju nostrādājusi 45 gadus. Viņas vadībā «Byzantion» guvis daudzus apbalvojumus, koncertējot un piedaloties konkursos gan pašu mājās, gan ārzemēs. Pašreiz korī ir 24 dziedātāji, koncertos piedalās arī viessolisti un mūziķi, tā diriģente ir Eva Komārkova.Koris parasti dzied a capella, dziesmu teksti ir baznīcas slāvu valodā. Koncertprogrammās, kuras sagatavotas turnejai pa Lietuvu un Latviju, iekļautas arī baroka laikmeta autoru garīgās mūzikas kompozīcijas, kuras čehu valodā dziedās mazāks kora sastāvs.Starp bizantiešu un slāvu kultūruKoris galvenokārt dzied Kijevas Krievzemes apgabala un Ukrainas vokāli garīgo mūziku. Autori ir kristīgie jauno laiku komponisti, kurus sauc par vecslāvu un bizantiešu reformatoriem un kurus inspirējuši vecslāvu teksti (D. Bortņanskis, M. Dileckis, O. Košics un citi). «Byzantion» izpilda arī mūsdienu autoru darbus, kas uzrakstīti vecās slāvu mūzikas specifikas ietekmē un ir veltīti tieši korim, kā arī austrumslāvu tautasdziesmas.Koncertā piedalīsies arī Jelgavas Sv. Annas draudzes mūziķi, iepazīstinot viesus ar latviešu divdesmitā gadsimta komponistu garīgo mūziku – dzirdēsim dažus nesenā jubilāra Paula Dambja, kā arī Riharda Dubras skaņdarbus, sola draudzes mūzikas dzīves vadītāja Māra Ansonska.
