«Tajā kolektīvā ir mūsu pagasta cilvēki,» tā kādreizējā Glūdas pagasta Padomes priekšsēdētāja Lauma Kalvāne tagad pamato savā pēdējā darbdienā pieņemto lēmumu divos pagasta mežos ļaut šaut zvērus mednieku kolektīvam «Glūdas bebri». Pirms dažiem gadiem viņa parakstīja pagasta Padomes lēmumu, ar kuru saimniekošanas tiesības abos mežos nodotas kolektīvam «Svēte», taču līgumu nenoslēdza un tagad atrunājas ar nepilnīgiem noteikumiem par medībām pašvaldības mežos. Lai gan normatīvi kārtību nosaka pavisam skaidri, arī novada Dome nesteidz labot pagasta pieņemtos lēmumus, kas pretēji ministrijas norādījumiem turpinājusi šaušanas atļaujas dot pietuvinātiem cilvēkiem, nevis atklātā izsolē.
Vismaz 40 gadu mednieku kolektīvs «Svēte» par savām medību platībām uzskata vairāk nekā 1600 hektāru mežu teritorijā starp Jelgavu, Dobeles šoseju, Glūdas pagastā esošo Viesturu – Bramberģes ceļu un Svētes pagastu. Tur lielākoties plešas valsts meži, tādēļ ar Zemgales mežniecību noslēgts medību tiesību nomas līgums. Saskaņā ar Medību likumu tas ir medību iecirknis jeb vienlaidu medību platība, kuru apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs – kolektīvs «Svēte». Daļa iecirkņa mežu atrodas teritorijas dienvidrietumu stūrī netālu no Viesturu stacijas. Tie pieder Jelgavas novada pašvaldībai, bet pirms tam – Glūdas pagastam. Abi meži, kuriem doti nosaukumi «Stumbri» un «Saknes», kopā aizņem mazāk nekā 80 hektāru. Kā stāsta 18 mednieku kolektīva «Svēte» valdes priekšsēdētājs Aldis Taurītis, abi meža masīvi strauji izveidojušies dažos gadu desmitos, aizaugot krūmāju platībām. Tas bijis iespējams, jo platība atrodas zemā un mitrā vietā, tāpēc citiem mērķiem īsti nav bijusi piemērota. Purvainā vide ir kā oāze meža zvēriem – stirnām, mežacūkām, briežiem, pat aļņiem.«Mūsu zvēri tur saiet baroties, bet viņus sagaida lodes,» stāsta A.Taurītis. Dzīvnieku lielais īpatsvars abus mežus padarījis par iekāres objektu gan malumedniekiem, gan it kā likumīgiem šāvējiem, kas tur nekad nav saimniekojuši un šaubīgā veidā ieguvuši medību tiesības abos pašvaldības mežos. Pat šonedēļ vietējie iedzīvotāji stigā zem elektrolīnijām manījuši sarkanu džipu ar diviem medniekiem, bet malumedībās nav izdevies pieķert, jo reaģēts par vēlu. «Pagājušajā vasarā redzējām mazus sivēnus, kas vieni paši bariņos kā nelaimes čupiņas staigāja. Nelikumīgi nošautas vismaz divas sivēnmātes – tās pirmās iziet uz lauka baroties, bet, tikko iznākušas, tiek noblieztas,» stāsta «Svētes» kolektīva vadītājs. Pagasts sapinies paša lēmumosPirms septiņiem gadiem Glūdas pagasta Padome atbalstīja ieceri pašvaldības mežu masīvā izveidot savvaļas dzīvnieku pētījumu bāzi. Tādu ideju izteica A.Taurīša vadītā akciju sabiedrība «Latvijas zoovetapgāde», kas sadarbībā ar LLU Veterinārmedicīnas fakultātes profesoru Zigmundu Brūveri bija iecerējusi pētīt «Svētes» medību platībās mītošo populāciju. Domu atbalstīja arī Svētes pagasts, jo daļa mežu atrodas tā teritorijā, liecina toreizējās pagasta Padomes priekšsēdētājas Sandras Viniarskas 2004. gadā parakstītais dokuments. Glūdas pagasta Padome pašvaldības juristam Aldim Jēgerim, kas tagad ir novada jurists, uzdeva sagatavot līguma nosacījumus. Pēc gada Padome nolēma mežus uz 15 gadiem iznomāt «Latvijas zoovetapgādei» ar mērķi uzlabot, pavairot un veidot jaunu staltbriežu populāciju. Pagasts arī noteica nomas maksu – 30 eiro par katru hektāru. Tādējādi pagasta budžets ik gadu tiktu papildināts par vairāk nekā 1600 latiem. A.Taurītis saka – pateicoties bagātīgajām populācijām, «Svētes» medību iecirkņa stūris būtu pateicīga vieta zinātnes darbam. Tomēr staltbrieži tā arī palikuši nepētīti, jo jurists līgumu nesagatavoja, turklāt drīz vien abus mežus iekāroja gadu vēlāk – 2006. gada vasarā – dibinātais mednieku kolektīvs «Glūdas bebri». Kopš tā laika sākusies divu kolektīvu cīņa par medību tiesībām abos mežu puduros, un tās rezultātā piecu gadu garumā tur notiek nekontrolēta zvēru šaušana. Neņemot vērā pašu lēmumu par mežu nodošanu ar «Svēti» saistītajai «Latvijas zoovetapgādei», Glūdas pagasta Padome 2009. gadā pirms novada izveides nolēma, ka medību tiesības tur būs «Glūdas bebriem». Līgumu ar kluba šefu Jāni Feldmani L.Kalvāne noslēdza savā pēdējā darbdienā – 30. jūnijā. Nomas maksa – 50 santīmu par hektāru gadā. Ar «Svētes» klubu līgums nav slēgts, jo Glūdas kolektīvā esot vairāk pašu pagasta mednieku, kaut arī A.Taurītis apgalvo – 18 vīru kolektīvā vismaz trīs ir no Glūdas. «Tā lēma deputāti. Strīds tur ir gadiem, deputāti visu laiku šo jautājumu atlika, bet tad pieņēma lēmumu piešķirt pašu medniekiem,» tagad saka L.Kalvāne. Neko prettiesisku viņa tajā nesaskata. Nerunīgs par tikšanu pie zvēru iecienītajiem mežiem ir «Glūdas bebru» šefs Jānis Feldmanis: «Tiesības ir dabūtas, kā vajag.» Limitēto zvēru šaušanai vajadzīga vismaz 200 hektāru vienota platība. Tādā gan drīkst tēmēt tikai uz stirnām. J.Feldmanis stāsta – tā kā viņiem piešķirtie meži veido vien nepilnus 80 hektārus, kolektīvs ar apkaimes zemniekiem noslēdzis pāris medību līgumu, tomēr arī ar tuvējiem rapšu laukiem sanāk vien tāda platība, ka šaut ļauts vienīgi mežacūkas un stirnas.Novads ignorē ministrijas norādesPēc pagastu apvienošanas «Svēte» turpinājusi saraksti ar nu jau Jelgavas novada pašvaldību. Tomēr tā, atsaucoties uz pagasta laikā pieņemtajiem lēmumiem, atrunājusies, ka zvēriem bagātajos mežos var medīt tikai «Glūdas bebri». 2009. gada vasaras beigās toreizējās pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma savā skaidrojumā raksta, ka pašvaldība drīkst iznomāt medību tiesības tai piederošos mežos vien tad, ja tas noteikts tās saistošajos noteikumos. To paredz Medību likums un likums «Par pašvaldībām». Iekšējais normatīvais akts nepieciešams, lai mežus medībām piešķirtu nevis, kam grib, bet atklātas izsoles kārtībā. Valsts meža dienesta Medību daļas pārstāvis Valters Lūsis piekrīt L.Straujumas skaidrojumam. Viņš «Ziņām» uzsver – mednieki «ir kašķīga tauta». un, ja uz vienu mežu ir vairāki pretendenti, likums liek rīkot izsoli. Priekšroka tam kolektīvam, kura medību platības piekļaujas strīdus objektam.Turpmāk sola rīkot izsolesTomēr Jelgavas novads likumā noteikto ceļu nav gājis – 2009. gada beigās tā deputāti Domes sēdē atkārtoti noteikuši, ka mežos medīs «Glūdas bebri». Novada Domes nolīgtais jurists Dzintars Lagzdiņš no SIA «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs» deputātiem toreiz izskaidrojis, ka Glūdas mednieki vienīgie ir tiesīgi tur šaut zvērus. Viņš «Ziņām» nevarēja paskaidrot, kādēļ pašvaldībai nav attiecīgu saistošo noteikumu un kāpēc tā lēmusi pretrunā likumos teiktajam. Tagad viņš saka: «Ņemot vērā lielo interesi par apmedījamo platību nomas tiesību iegūšanu, turpmāk pašvaldība rīkos medību tiesību izsoles.» Līdz rudenim sagatavošot arī pašvaldības normatīvus. Taču līgums ar «Glūdas bebriem» labākajā gadījumā tiks lauzts nākampavasar, jo uz jauno medību sezonu, kas sākas 1. aprīlī, par visu novada mežu apmedīšanu tikšot slēgti jauni līgumi. Ja nespēj taisnību panākt novadā, V.Lūsis no «Valsts meža dienesta» rosina «Svētes» medniekus vērsties nozares ministrijā. A.Taurītis saka – tas jau tiek darīts.
