Saskaņā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Senāta lēmumu šomēnes darbību beidz augstskolas aģentūra «Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskais institūts» (ŪZZI). Darbs tiek uzteikts astoņiem pilna laika darbiniekiem. Ar ES līdzekļu piesaisti institūta vecajā laboratoriju korpusā plānots izveidot modernu Meža un ūdens resursu pētniecības laboratoriju. Tajā, izvēršot pētījumus, perspektīvā domā strādāt arī likvidētā institūta zinātnieki.
Gadu desmitiem neremontēti koridori, desmitiem slēgtu kabinetu durvju – tā šodien izskatās ŪZZI ēkā Dobeles ielā 43. Tukšs ir arī Hidrotehnikas un hidroloģijas laboratorijas korpuss. Padomju laikā institūtā strādāja gandrīz divsimt darbinieku, darbojās eksperimentāla meliorācijā izmantojamu polimēru cauruļu ražotne Jelgavas nomalē Ozolpilī. Institūtā darbojušies vairāki izcili zinātnieki, piemēram, Ansis Zīverts, Censonis Šķiņkis, Hilelis Segals. Institūtam trūcis pasūtījumuŪZZI vadītājs profesors Jānis Valters, kas te nostrādājis 44 gadus, ir apbēdināts par to, ka trūkst finansējuma pētījumiem ar ūdeņiem saistītajās jomās. Līdz ar to ŪZZI trūkst darba. Aktuālu jautājumu būtu daudz. Piemēram, Latvijas jūras krasta izskalošana. Taču līdzekļu piesaiste projektos nav veikusies. Pašlaik iestāde pilda tikai vienu valsts pasūtījumu – izstrādā zinātnisku pamatojumu meliorācijas tīklu renovācijas, intensīvo augļu dārzu augsnes mitrināšanas sistēmu pilnveidošanas un ekobioaizsardzības pasākumu realizācijai Latvijā. Pasūtījumam, kas paredzēts laika posmam no 2009. līdz 2012. gadam, šogad piešķirti 15 tūkstoši latu. Vēl 15 tūkstoši latu ir bāzes finansējums, ko institūts saņem no valsts. Blakusrūpals neiznīkst Papildu ienākumus institūtam dod augsnes maisījuma ražotne, kas radusies deviņdesmito gadu krīzes laikā un darbojas piecpadsmit gadus. Produkciju iecienījuši stādaudzētāji, šogad bija plānots, ka ražotne institūtam ienestu apmēram 22 tūkstošus latu. Tiesa, vēl 2007. gadā Valsts kontrole norādījusi, ka ražotnes atrašanās zinātniskās iestādes struktūrā nav likumīga. Ražotnes vadītājs inženieris Vitālijs Mateikovičs teic, ka, institūtu likvidējot, viņš domā izveidot nelielu uzņēmumu, kurā varētu strādāt trīs četri strādnieki. ŪZZI grāmatvede Tatjana Lazda pagaidām nezinot, kur strādās pēc 31. jūlija, kad tiks uzteikts darbs. Ne cieta alga, bet projektiŪZZI pētniece doktorante Inga Grīnfelde pārmaiņas vērtē pozitīvi. Viņa ir starp tiem trim agrāk institūtā strādājušajiem zinātniekiem, kuri darbojas jaunajā Mežu un ūdens resursu valsts nozīmes pētījumu centrā. Tas ir piesaistījis LLU 676 tūkstošus latu ES naudas, kas domāta jaunas laboratorijas izveidei veco ŪZZI ēku vietā. Tepat kaimiņos Dobeles ielā 41 esošās LLU Meža fakultātes Kokapstrādes katedras vadītājs Uldis Spulle atzīst, ka jaunās laboratorijas izveidi šajā vietā rosinājuši meža zinātnieki, kam savā teritorijā kļuvis par šauru. I.Grīnfelde uzskata, ka zinātnē ir pagājis uzpūsto štatu cieto algu laiks. Jaunajiem zinātniekiem esot aktīvi jādarbojas projektos un tā arī jāpelna. Ūdeņu un meža zinātnieku sadarbībā viņa jūt sinerģisku efektu, kad dažādu nozaru zinātnieku sadarbībā rodas jauni atklājumi. LLU zinātņu prorektors Pēteris Rivža atzīst, ka, izmantojot Meža un ūdens resursu pētniecības laboratoriju, kam jātop ŪZZI vietā, palielinātos augstskolas iespējas iesaistīties zinātniskos projektos gan ar mežiem, gan ūdeņiem saistītās nozarēs.
