«Paldies jelgavniekiem par atsaucību,» teic Latvijas Triatlona federācijas prezidents Vilnis Priedītis svētdienas pievakarē, kad bez starpgadījumiem noslēdzies mūsu pilsētā pirmoreiz organizētais sešu valstu sportistus pulcējušais pasākums – Baltijas kausa izcīņa un Latvijas čempionāts triatlonā. Jā, dažam labam autobraucējam nācās veikt mazliet garāku apkārtceļu līdz iecerētajam veikalam, peldētavai vai varbūt arī savai mājai, taču līdz sacensību dalībniekiem, rīkotājiem un līdzjutējiem iespējamā īgnuma vietā acīmredzot bija nonākušas tikai pozitīvas emocijas.Protams, tas nenozīmē, ka īgnuma par «indivīda tiesību ierobežojumiem» nebija vispār, jo tā nemēdz būt, – to apliecināja arī dažas dienas iepriekš «zz» portālā publicētais rīkotāju lūgums pieciest īslaicīgās neērtības.«Nafig mums tādas vajadzīgas. Lai triecas pa laukiem, nevis nobloķē satiksmi tik svarīgā posmā kā Brīvības bulvāris,» reaģēja kāds sašutušais. «Smieklīgi! Tiešām! Pasaules traģēdija, netiks uz «Maximu» pēc ierastā svētdienas cauraudzīša,» atsaucās oponents, pieļaujot, ka «nafigista» sašutumam pamatā varētu būt pilnīga nevarība sportā. Bija arī vēl trešais, desmitais un trīspadsmitais viedoklis, vārdu sakot, individuālo interešu sadursme uz līdzenas vietas.Sacensības tomēr izdevās. Daļu iebildumu droši vien izbaudīja brīvprātīgie un oficiālie kārtības sargātāji, daļu, cerams, izvējoja lieliskie laikapstākļi. Ar līdzcilvēku atšķirīgajām interesēm, jādomā, samierinājās arī tie, kas iepriekš «sacepās» interneta atsauksmēs.Bet par to «nafig» – paštaisnību raksturojošais slenga vārdiņš –, šķiet, mūsu saskarsmē kļuvis visai iederīgs un varētu būt uz mēles arī citos gadījumos. Teiksim, tad, ja kaimiņiem nav pa prātam mana suņa trokšņošana.
