Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien sāka iepazīties ar valsts valodas likumprojekta trešajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas komisāra Maksa van der Stūla ieteikumiem.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien sāka iepazīties ar valsts valodas likumprojekta trešajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) komisāra Maksa van der Stūla ieteikumiem. Van der Stūls uzskata, ka valodas likumprojekts pārkāpj personu tiesības un pašreizējā redakcijā var apgrūtināt Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā.
EDSO Saeimai iesniegusi «vēlamo» likumprojekta redakciju. Pēc EDSO domām, otrajā lasījumā akceptētais likumprojekts pārkāpj vārda un biedrošanās brīvību, tiesības uz privāto dzīvi un izvēles brīvību privātos uzņēmumos.
Pašreizējais likumprojekta variants valsts valodu paredz lietot gan valsts iestādēs un uzņēmumos, gan arī privātajā uzņēmējdarbībā, savukārt EDSO iesaka atļaut uzņēmējdarbībā brīvu valodu izvēli. Jau pirms EDSO atzinumu iesniegšanas premjers Krištopans paziņoja par otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta atsevišķu normu neatbilstību EDSO nostādnēm. Kā zināms, Saeima nebalso tieši par van der Stūla ieteikumiem, tādēļ to atbalstīšana vai noraidīšana pirmām kārtām ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kompetencē.
Izveidojušos situāciju «Ziņām» komentēja komisijas vadītājs Dzintars Ābiķis.
– Valsts valodas likumprojektu savā laikā iesniedza tieši valdība (arī tās ārlietu ministrs bija Birkavs), tādēļ nesaprotams ir Krištopana pēkšņais paziņojums par otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta neatbilstību starptautiskajai likumdošanai un lūgums Ārlietu ministrijai izstrādāt savus priekšlikumus. Turklāt tas tiek darīts vēl pirms EDSO atzinumu iesniegšanas.
Vēl pirms likumprojekta pieņemšanas otrajā lasījumā valdībai bija iespēja iesniegt savus priekšlikumus, bet tā to nedarīja. Parasti tā nenotiek, ka varas institūcija pēkšņi attopas un dod savu vērtējumu starp otro un trešo lasījumu. Kārtējo reizi esam pasliktinājuši savas pozīcijas diskusijā par atsevišķām likumprojekta normām. Mēs, protams, nevaram ignorēt Eiropas Savienības institūcijas, taču ir jācīnās par savu viedokli. tas jāaizstāv un jāpierāda sava taisnība, pamatojoties uz starptautisko likumdošanu un pieredzi.
Par EDSO iebildēm varam diskutēt. Pamatā tās skar valodas lietošanu privātajā uzņēmējdarbībā. Jautājums ir par to, cik lielā mērā mēs varam atkāpties no tām normām, kas iekļautas likumprojektā. Tie ir arī jautājumi par uzrakstiem, par valodas lietošanu dažādos pasākumos. EDSO uzskata, ka valsts valoda ir obligāta tikai pasākumos, ko organizē valsts varas un pārvaldes institūcijas. Reāli tas nozīmē, ka, piemēram, starptautiskajā kino festivālā (ir arī konkrēta prakse – «Baltijas pērle») filmas būs tikai krievu vai angļu valodā. Arī lielos pasākumos, piemēram, hokeja spēles laikā, tātad var nebūt informācijas latviešu valodā. Tas pats attiecas uz uzrakstiem. EDSO uzskata, ka latviešu valodā jābūt tikai tiem uzrakstiem, kas ir valdības un pašvaldības kompetencē, bet citos gadījumos līdzās uzrakstam svešvalodā jābūt uzrakstam latviešu valodā. Reāli tas izskatīsies šādi: būs viens liels uzraksts «Hļeb» un līdzās maziņš «Maize». Rīga atkal būs pilna ar uzrakstiem kirilicā, nemaz nerunājot par Daugavpili. Protams, Ņujorkā, kur dzīvo krievu imigranti, ir uzraksti krievu valodā, tāpat Vācijā turku rajonos – tjurku valodā. Taču mums jāapzinās iedzīvotāju sastāva proporcijas Latvijā. Par šādiem jautājumiem ir jādiskutē, pamatojoties uz konkrēto situāciju valstī.
Ir pieņemts stingrs Izglītības likums, bet tikai tāpēc, ka mēs pratām aizstāvēt un argumentēt savu pozīciju. Arī valodas likumprojekts pašreizējā stadijā ir ilgu diskusiju rezultāts. Pagājušā gada martā EDSO atsūtīja ieteikumus, ka vispār nedrīkst jaukties privātajā sfērā, kā pamatojumu minot brīvo tirgu, kas visu noregulēs: ja kāds pārdevējs nepratīs latviešu valodu, tad pircējs aizies uz to veikalu, kur viņu sapratīs. Piemēram, Daugavpilī latviešu ir tik maz, ka šie «spēles noteikumi» nedarbosies.
Eiropas eksperti dažkārt «piemirst», ka Latvijas lielākajās pilsētās latvieši ir mazākumā. Visnožēlojamākais ir tas, ka valdība akli pakļaujas EDSO prasībām un izkar «baltos karogus». Mēs, protams, varam dažos jautājumos piekāpties, bet nedrīkstam zaudēt konsekvenci.
Ir grūti paredzēt, vai likumprojekts tiks mīkstināts, jo…. Saeimā neko nav iespējams prognozēt.
