PVD nav informācijas par ieilgušiem kaimiņu strīdiem lopu turēšanas dēļ
Pāraugusi zāle, krūmi, gadiem nepabeigtas jaunbūves, turpat blakus glīti ar nofrizētu mauriņu apjoztas lepnas savrupmājas, pie kurām stāv vismaz divi auto, un rets kājāmgājējs uz putekļaina ceļa. Tā šodien izskatās daudzviet pilsētas nomalē. Ja, piemēram, Miezītē kādai vecmāmiņai, kas rosās dārzā, pajautā: «Vai kaimiņos ir kāda govs?», atbildē būs kluss «nē» un piebilde, ka agrāk gan lopi esot bijuši vai katrā mājā, bet tagad piens esot jāmeklē veikalā. Tomēr veco piepilsētu māju kūtiņas nav gluži tukšas. Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidzemgales pārvaldē apkopotā informācija liecina, ka govis Jelgavā vēl aizvien tur četrpadsmit sētās, no kurām lielākā daļa atrodas pie Lietuvas šosejas, kā arī Kalnciema ceļa apkaimē. Beidzamā laikā Jelgavā līdzīgi kā visā Latvijā ir palielinājies aitu skaits. Tās gan tiek turētas tikai divās sētās, toties vienā – Pambakaru ceļā – reģistrēta 31 sprogaina galva. Zirgu ir mazāk, arī kazas tikai četras, bet cūku turēšana pilsētā ir aizliegta. Pārvaldes priekšnieka vietniece Ineta Kupča paskaidro, ka lopu turēšana pilsētas teritorijā atļauta tikai savrupmājās un teritorijā, kas iezīmēta pašvaldības apstiprinātos noteikumos. Palaikam kāds iedzīvotājs sūdzoties, ka, piemēram, kaimiņos dzīvojošais lopkopis nav novācis mēslu čupu. Taču ieilgušu konfliktu neesot. Ja dzīvnieki sētā tiek turēti tikai pašu vajadzībām, tad dienests tos kontrolējot reizi trijos gados. Divgadīgās ķēvītes Bellas un ponija Princesīte saimnieks Pēteris Bilerts no Platones ielas stāsta, ka starp zirgu īpašniekiem Jelgavā latviešu esot mazākumā. Lielākā daļa čigānu. Tauta, kam zirgs vēl joprojām ir goda un arī biznesa lieta. Par to viņi daudz runāt nemēdzot. Agrākais taksometra šoferis P.Bilerts, sēdot ratos uz bukas, piepelnoties jau gadus piecpadsmit. Par savām zirgkopja prasmēm viņš ir pateicīgs pirms diviem gadiem aizsaulē aizgājušajam Augustam Dombrovskim, kas dzīvoja Miezītes ceļā. «Augusts un viņa brālis Pumpurs bija gudri un bagāti čigāni, zirgus pārdeva arī uz ārzemēm. Viņu vietā jaunie nenāk, un zirgkopju kļūst mazāk,» piebilst P.Bilerts. Augustā viņš ar Bellu domā gabaliņu pavadīt Aglonas svētceļniekus. Ponijam Princesītei kopš kādas sūdzības par Raiņa parkā piepeši atstātu «ābolu» čupu pagaidām Jelgavā darba neesot. Tagad tas bērnus vizinot pie jūras Saulkrastos. Zāles pļāvēja vietā«Aitas noēdušas visas zemeņu lapas, ēd puķes,» smaidot stāsta pensionāre Leonija Barkauska, kas dzīvo Kalnciema ceļā krustdēla uzņēmēja Normunda Aizkalna īpašumā, kurš pieguļ Lielupei. Pēc L.Barkauskas ierosmes maija vidū te no laukiem atvesti pieci pāris mēnešu veci jēri. Pilsētas dzīve tiem esot gājusi labumā – lopi esot pieņēmušies svarā. Pa dienu lopus novietnē dabūt nevarot. Šie skraidot apkārt. Brīdī, kad Kalciema ceļā viesojās «Ziņas», aitas bija sagūlušas ēnā netālu no mājas. «Mārtiņš Sirmais teica, ka aitas jāaudzē sešus mēnešus, tad gaļa esot visgaršīgākā,» stāsta L.Barkauska. Tādēļ ziemas novietnes lopiem nevajagot. Lielu netīrību tie netaisot. Spiras gan nākoties ik palaikam sagrābt ar grābekli. Noņemšanas ar aitām Leonijai atsaucot atmiņā bērnības ainas Latgales laukos. Jēri esot mīļi arī bērniem Kalnciema ceļā. Mazdēls Viesturs ar tiem rīkojot skriešanās sacīkstes. Uzņēmējs N.Aizkalns teic, ka jēri aizstājot zāles pļāvēju. Viņš bija nodomājis savā īpašumā ierīkot jahtklubu. Pašvaldība to noraidījusi. Kamēr cita biznesa ideja nav īstenojusies, pļaviņā ir vieta aitām. Ieraduma spēks un atspaids«Mēs govis mantojām no vīra vecākiem,» stāsta Fanija Zvirgzdiņa no Kārļa Praula ielas, kas atrodas aiz Gaisa tilta. Kopā ar vīru Zigurdu viņa te dzīvo jau trīsdesmit gadu. Visu šo laiku kūts nav stāvējusi tukša. Tagad tajā atrodas pirmpiene Venta, vecā Raibaļa un bullēns. Ik dienu saimniecības darbi Zigurdam sākas rītā sešos. «Lopu apkopšana nav grūta, taču pie govs astes tu esi kā piesiets,» stāsta saimnieks. Viņš ir tehnisks vīrs, savām rokām uzbūvējis vairākus traktorus, kā arī skolas bērniem domāto laipu pār Platones upi. Tehnika viņam palīdz arī saimniecības darbos. «Ja tev ir piens, tad ir arī biezpiens, krējums, rūgušpiens un skābputra,» Zigurds uzskaita no govs gūtos labumus. Sieva ir mājsaimniece, pašam pārmaiņu laikos iekrātā pensija – tikai septiņdesmit seši lati. Govis, kā arī dārzs ar siltumnīcu ir jūtams atspaids ģimenes budžetam. Zvirgzdiņi uzteic kaimiņus Rogu ģimeni no Romas ielas. Savstarpēji vienojoties, Zigurds iztīrījis no krūmiem un izpļāvis Rogām piederošo pļavu. Tad nu govīm ir, ko ēst. Zvirgzdiņu pieredze māca, ka pilsētā ganībās lopus bez pieskatīšanas atstāt nevar. Gadījies, ka nezināms ļaundaris bija savainojis govij tesmeni, citreiz lopu sakodis agresīvs pastaigā izvests suns. Pēc būvniecības buma skatu uz agrāko pļavu aizsedz trīs pamestas un nepabeigtas K.Praula ielas jaunbūves. Tāpēc bieži vien vasarā govis stāv kūtī. Ar tām Zvirgzdiņi domā nodarboties arī turpmāk. Tas viņiem pilsētas nomalē ir ierasts un šķiet pašsaprotami. Reģistrētie lopi JelgavāŠogad un 2007. gadāZirgi 17 – 23 Govis un teļi 28 – 67 Aitas 37 – 27
