Tautas vara ir viena liela vīra vara – tā trīsdesmitajos gados, vadoņa Kārļa Ulmaņa laikā, rakstīja avīzes, kurām nācās sadzīvot ar to, ka tautai bija atņemtas vēlēšanu tiesības, slēgtas partijas. Protams, klasiskais demokrātijas skaidrojums ir cits. Bet vai, piemēram, piecdesmitajos, sešdesmitajos gados Jelgavas mēra Andra Rāviņa dzimtās Bērvircavas pusē vajadzēja nez kādu demokrātiju, lai panīcis kolhoziņš paceltos pirmrindas līmenī? Gadījās riktīgs priekšsēdētājs Staņislavs Leitāns, savāca labu komandu, nolika visus pie vietas, un «Avangardu» vēl šodien piemin. Tiesa, piemin arī Leitāna izsitēju komandu. Ja nebiji savējais, piemēram, alga likās par mazu, varēji dabūt pa purnu. Leitāns slikti beidza – ar apsūdzībām mahinācijās un tiesu. Bet tas jau pēc padomju likumiem. Šodien būtu citādi.Savā dzimtajā vietā cilvēks gribot negribot ietekmējas. Leitāna gadījums nāk prātā, kad kārtējo reizi brīnies par izmaiņām Rāviņa vadītajā administrācijā. Protams, šodien vara nav fiziski brutāla. Tomēr ļoti prasti no augstiem, ar pašvaldību saistītiem amatiem beidzamos pāris gados tika nodabūts bijušais izpilddirektors Gunārs Kurlovičs, arī Bērnu un jauniešu centra «Junda» direktore Silvija Andersone. Šonedēļ pievienojās arī Zemgales Olimpiskā centra direktors Andris Misters. Nebija tur vajadzīgs ne domes lēmums ar vēlētajiem pieejamu, sakarīgu izvērtējumu, pat ne padomju laikos tradicionālā «darbaļaužu» sūdzība. Vienkārši sanāca riktīgi vīri un nosprieda. Vai bijušo kolhoza līderu varas laiks tuvojas beigām? Vērojot to, kā klājas agrākajam kolhoza «Rosme» priekšsēdētājam, tagadējam Jelgavas novada priekšstāvim Ziedonim Caunem, liekas, ka jā. Bet pilsētas pašvaldībā? Diez vai.
