Šā gada 9. septembra «Ziņās» publicētajā rakstā «Par kritiku un kritiķiem» tā autors Ansis Graudiņš atļāvies būt pārāk paviršs neatbilstoši savam ierastajam rakstības stilam un garam.
Šā gada 9. septembra «Ziņās» publicētajā rakstā «Par kritiku un kritiķiem» tā autors Ansis Graudiņš atļāvies būt pārāk paviršs neatbilstoši savam ierastajam rakstības stilam un garam. Piemēram, kā var salikt vienā grozā Ļeņinu, Staļinu un vismaz pagaidām mūsu viszinošāko starptautisko tiesību speciālistu sociāledmokrātu Juri Bojāru? Sociāldemokrāti bija Staļina vislielākie ienaidnieki. Arī starp G. Valdmani, J. Zīgeristu un A. Māliņu nevar likt vienādības zīmi.
Par valdošās koalīcijas neizdarībām jeb mērķtiecīgu valsts monopolu pārvēršanu privātmonopolos esmu jau rakstījis, tagad par to pieklājīgā formā izteikušies arī Eiropas Savienības pārstāvji.
Ko tad pārstāv valdošā koalīcija?
Ja zinām, ka 6. Saeimas vēlēšanās piedalījās septiņi no desmit vēlētājiem, viena vēlētāja atbalstītie saraksti nepārsniedza piecu procentu robežu un Saeimā nav pārstāvēti. Atlikušo sešu vēlētāju balsis dalās uz pusēm. Valdošo koalīciju pārstāv trīs četri vēlētāji, bet praktiskā opozīcija ir seši septiņi vēlētāji no desmit.
Latviešu vēlētāji joprojām balso par populārām personībām sarakstu priekšgalā, bet vergturu demokrātijas laikos pārāk populāras personības vienkārši izraidīja no valsts. Anglijas parlamenta vēlēšanās 1945. gada augustā, Potsdamas konferences laikā, angļu vēlētāji nebalsoja par nacionālā varoņa V.Čērčila pārstāvēto partiju, bet nobalsoja par opozīciju. Ja pie varas paliktu Čērčila partija, būtu iespējams krusta karš ar komunistiem. Angļi izvēlējās mieru, un mēs līdz ar citām Austrumeiropas tautām palikām Staļina režīma verdzībā. Kas mums ir Kārlis Ulmanis, tas angļiem – Vinstons Čērčils.
E. Repšes vadītā valsts banka stāv kā barjera krājaizdevu sabiedrību veidošanā, bet bez šādām sabiedrībām nav domājama sīko un vidējo uzņēmēju darbība. Kur no nākamā gada janvāra sīkuzņēmēji var savākt 20000 latu sākuma naudu krājaizdevu sabiedrības veidošanai?
Tā nu mēs no kreisā grāvja ar valsts monopoliem esam nokļuvuši labajā – privātmonopolu grāvī ar mazāko nacionālo ienākumu uz vienu iedzīvotāju – 18 procentiem no ES vidējā nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju (Lietuvā – 26%, Igaunijā – 25%). Tātad ir par ko kritizēt valdošo koalīciju, tikai viņiem mūsu kritika ir kā pīlei ūdens.
