Zanei Stafeckai bakalaura grāda iegūšana Latvijas Mūzikas akadēmijā sakritusi ar pirmo pavasari pie kora «Zemgale» diriģenta pults
Ar dalību starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā «Laudate Dominum 2011», kas pagājušās nedēļas nogalē risinājās kaimiņvalsts galvaspilsētā Viļņā, sezonu noslēdzis Jelgavas aģentūras «Kultūra» jauktais koris «Zemgale». 1961. gadā dibinātajam korim tā bija jau piecdesmitā, bet Zanei Stafeckai galvenās diriģentes postenī – pirmā.– Pieļauju, ka lielai daļai «Ziņu» lasītāju, izņemot dziedātājus un citus ar kori «Zemgale» saistītus cilvēkus, Zanes Stafeckas vārds vēl nav sevišķi pazīstams. Kā nokļuvi Jelgavas tradīcijām bagātākā kora vadībā?Kora «Zemgale» pirmā diriģente (apzīmējumu «galvenā» Zane sarunā lietot izvairās – red.) kļuvu pagājušā gada rudenī. Ar kolektīvu jau biju pazīstama, jo pirms tam strādāju iepriekšējā vadītāja Aigara Meri paspārnē. Bet no 2010. gada septembra mans ampluā mainījās – kļuvu par «Zemgales» māksliniecisko vadītāju. Ejot prom no «Zemgales» (par A.Meri lēmumu aiziet no kora sakarā ar lielo slodzi Latvijas Nacionālajā operā, Jelgavas Mūzikas vidusskolā un kamerorķestrī «Ziņas» savulaik jau informēja – red.), tieši pats A.Meri bija pirmais, kurš mani uzrunāja. Tas bija liels izaicinājums, jo līdz tam par pirmo diriģenti vēl nekur nebiju strādājusi. Cienot Aigaru un zinot, kā viņš līdz šim ir darbojies, nolēmu, ka ir vērts un vajadzīgs iesākto turpināt.Kora vadītājam nenozīmē būt tikai diriģentam. Tam jābūt cilvēkam, kurš motivē darboties, lai klausītājiem ir interesanti nākt, tāpēc nācās nopietni apdomāt, vai to spēšu. Aigars jau ir tāds ļoti spilgts cilvēks un monumentāls mūziķis, tāpēc pēc viņa stāties kora priekšā nebūt nav viegli. Nenoliegšu, bez iekšēja saspringuma neiztiku, bet uz sezonas beigām šaubas sāka pagaist un sajutu, ka ar kori saprotamies tīri labi.– Tikko noslēgusies pirmā galvenās diriģentes sezona. Vari teikt, ka koris tevi ir pieņēmis?Tā gribētos domāt. Nu jau kopā padarītas vairākas labas lietas. Arī sadzīviski, iespējams, «Zemgalē» radusies jauna elpa. Dabīgi, ir starpība, vai kori vada vīrietis, kurš jau ko sasniedzis, vai jauna meitene (Zanei ir 23 gadu – red.).Muzikālā ziņā gan es ļoti cenšos piedomāt, lai mēs neatpaliekam no līmeņa – latiņa «Zemgalē» uzstādīta diezgan augstu. Priecājos arī, ka labs sabiedrotais un palīgs ir Ingus Leilands.– Jaunākā no kopā ar kori «sastrādātajām lietām» ir dalība festivālā «Laudate Dominum (Slavējiet Kungu)» Viļņā.Šis garīgās mūzikas festivāls notika tikai otro reizi, un varēja just, ka visas lietas vēl līdz galam nebija izdomātas. Varbūt tāpēc «Zemgalei» brauciens izdevās mazliet mazāk veiksmīgs, nekā iepriekš cerējām.– ???It kā tika dotas divas iespējas – dziedāt vai nedziedāt obligāto dziesmu. Galu galā kori, kas to nedziedāja, konkursā nemaz netika vērtēti (Rīgas kamerkoris «Vox animae» diriģentes Sindijas Druvas vadībā dziedāja konkursā un ieguva otro vietu aiz poļu kora «Akolada» – red.). Obligāto dziesmu nedziedājām tāpēc, ka saņēmām to pašā pēdējā brīdī….Citādi savu 15 minūšu programmu no trim dažādu laikmetu garīgām miniatūrām (Antona Bruknera, Arvo Perta un poļu komponista Romualda Tvardovska) bijām ļoti ilgi un nopietni gatavojuši un uzstājāmies godam (tās ir ne tikai manas domas), bet mums vienkārši pateica paldies par piedalīšanos. Par to, ka palikām bez godalgām, es kā diriģente savu vainu uzņemos, jo galu galā tas bija mans lēmums – obligāto skaņdarbu nemācīties, ja tas jādara tādā steigā.– Vai garīgās mūzikas atskaņošana ļoti atšķiras no laicīgās?Protams, tās ir divas dažādas lietas. Iepriekšējais nopietnais pasākums bija Jelgavas koru skate, kur bija jādzied Dziesmu svētku repertuārs, kas ir pavisam kas cits. Galvenais bija pat ne nošu materiāla apguve, bet emocionālā pārslēgšanās citu tēlu pasaulē.-Garīgie skaņdarbi gan «Zemgales» repertuārā nav pirmoreiz.Protams, koris to iesāka jau A.Meri laikā, un arī tagad piedalāmies viņa vadītajos atskaņojumos. Jaunākais bija Šarla Guno «Svinīgā Lieldienu mesa» šogad Otrajās Lieldienās. Varbūt arī tāpēc Viļņas festivāls paņēma tik daudz spēka, ka tur garīgā mūzika bija jādzied a cappella, bet «Zemgale» pēdējos gados radināta pie lielas formas vokāli instrumentāliem skaņdarbiem.-Gluži kā Valsts akadēmiskais koris «Latvija»? Jelgavai nu ir savs kamerorķestris un koris «Zemgale».Par to jāsaka paldies Aigaram Meri. Ar lielu prieku izpildām kora partijas viņa vadītajos atskaņojumos. Kas attiecas uz rudenī gaidāmo kora jubilejas koncertu, arī tur centīsimies sabalansēt a cappella dziesmas ar kādu lielformas darbu.-Par jubilejas koncertu gan, lūdzu ,pastāsti nedaudz tuvāk!12. novembrī plānots «Zemgales» piecdesmit gadu jubilejas koncerts. Jau zināms, ka tas būs Jelgavas Valsts ģimnāzijas zālē. Parakņājoties kora vēsturē, izrādās, ka tieši tur arī notikuši pirmie kora «Zemgale» mēģinājumi Imanta Kokara vadībā. Zane Stafecka Jelgavas jauktā kora «Zemgale» mākslinieciskā vadītāja, Ogres sieviešu kora «Rasa» kormeistare, Rīgas Doma kora skolas pedagoģe, ansambļa «Latvian Voices» dziedātāja. pirms 2 mēnešiem iegūts Latvijas Mūzikas akadēmijas bakalaura grāds(Kora diriģēšanas katedrā, profesors Sigvards Kļava).
