Jaunais Valsts prezidents Andris Bērziņš, vērtējot savas darbības prioritātes, uzsvēris, ka patlaban neko svarīgāku par izglītību neredz. Viņš atbalsta ieteikumu atteikties no budžeta vietām augstskolās, kā arī norāda uz nepieciešamību vidējā izglītībā pāriet uz 11 klasēm. Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) jau iepriekš atzina, ka pilnībā atbalsta šādu ideju, bet, lai tādas izmaiņas ierosinātu, viņaprāt, nepieciešams politisks lēmums finanšu jautājumos, rodot finansējumu jaunu mācību programmu un mācību līdzekļu ieviešanai un pedagogu pārkvalifikācijai. Lai gan ideja par pāreju uz 11 klašu vidējo izglītību ir jauna un precīzas izmaksas pagaidām nav aprēķinātas, tas izmaksātu dārgi, tik vien līdz šim atzinis nozares ministrs.
Dace Jansone-Klasiņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Ņemot vērā, ka tas ir nesen publiski pausts Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikums, Izglītības un zinātnes ministrija nav iepriekš strādājusi pie šī jautājuma detalizētas izpētes. Ministrija atbalsta ieceri, ka Latvijā jādomā par to, lai jaunieši atestātu par vidējo izglītību varētu saņemt gadu agrāk un attiecīgi agrāk arī iekļauties studiju procesā un darba tirgū. Vakar izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai pārrunātu aktualitātes izglītības un zinātnes jomā, un šis būs viens no tematiem, par ko tiks diskutēts. Minētais jautājums jau pašlaik ir izsaucis plašu viedokļu apmaiņu, un ministrija uzskata, ka jāanalizē situācija, jāvērtē iespējas un diskusijas ir jāturpina gan pedagogu un pašvaldību pārstāvju augusta konferencēs, gan jāpārrunā ar skolēnu vecāku un pedagogu organizācijām. Ruta Rulle, Jelgavas Valsts Ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājaKuriozs jau ir, ka ģimnāziju beidz deviņpadsmitgadīgi un divdesmitgadīgi jaunieši. No otras puses, nav tik vienkārši pateikt: «Pāriesim atpakaļ uz 11 klasēm!» Ko darīt ar programmām? Varu spriest par savu priekšmetu – latviešu valodu. Nekas jau netiek vienkāršots, tikai mudžināts un paplašināts. Kā jaunos tik ilgstoši un mokoši radītos standartus iekļaut vienpadsmit gadu programmās? Nedēļā mācās vairs tikai piecas dienas ar 40 minūšu mācību stundu un limitētu mācību stundu skaitu. Runājot par argumentu, ka darba gaitas varēs uzsākt agrāk, jājautā – kur tad lai strādā jaunietis bez profesionālas izglītības? Būs gads, kad vienlaikus beigs gan 11., gan 12. klašu skolēni – kur paliks lielā masa? Es to uzskatu par tādu populistisku paziņojumu, kaut gan īsti sakārtota izglītības sistēma nav . Šāda ieteikuma realizācija prasa ilgstošu darbu. Linda Strauta, Jelgavas Valsts Ģimnāzijas 11.c klases skolnieceEs šādam prezidenta izteiktajam priekšlikumam nepiekrītu. Manuprāt, esošie trīs gadi vidusskolā ir ļoti nozīmīgi un nepieciešami, lai cilvēks izaugtu par personību. Pretarguments agrākai skolas gaitu uzsākšanai jau no sešiem gadiem man liekas nenopietns, jo bērni šajā vecumā ir ļoti mazi – skatoties uz pirmklasniekiem tagad, viņiem prātā vien rotaļas. Es tiešām neuzskatu, runājot par sevi, ka, sasniegusi 18 gadus, varētu kaut kur strādāt. Ir nepieciešama pieredze un zināšanas, kuras vispirms ir jāiegūst. Tāpat šajā vecumā daudzi jaunieši nav pietiekami pieauguši, lai stātos darba attiecībās un uzņemtos atbildību par pienākumiem. Tāpēc arī vidusskolas trīs gadi liek personībai attīstīties un nobriest, lai tā varētu veikt pareizo izvēli profesijas un augstskolas izvēlē. Karjerai nepieciešami 50 procenti mācību un tikpat pieredzes, un tā nekur neizpaliks, ja būsi tai gatavs.
