Daudzus simbolus izgatavojuši vietējie mākslinieki un pagasta ļaudis
Nesen Elejā notikušie Jelgavas novada svētki raksturoja ne vien novadnieku vienotību un solidaritāti, bet bija iespēja arī vienkopus vaigā skatīt visu 13 pagastu prezentācijas un piederības simbolus. Bija pagasti, kas bija piedomājuši īpaši, parūpējoties arī par tādu simbolu kā karogs un darinājuši to īpaši par godu šiem svētkiem.Novads bez sava karoga – pagaidāmPati lokomotīve – Jelgavas novads –, kas gājienā devās pagastu priekšgalā, pirmajos novada svētkos nevarēja padižoties ar savu karogu. Plāni par to un karoga izstrāde vēl esot procesā, norāda Jelgavas novada preses sekretārs Jānis Erno. «Novadam sava karoga vēl nav, bet projekta ietvaros pie tā šobrīd tiek strādāts. Līdz ar karogu novadam būs arī savs sauklis un logo. Jūlija beigās iedzīvotāju nobalsošanai tiks nodoti vairāki mākslinieku izstrādāti karoga un saukļa varianti. Cilvēki varēs balsot, un, kuri gūs lielāko tautas atsaucību, visticamāk, arī tiks atzīti par uzvarētājiem,» norāda J.Erno. Domes pārstāvis gan nevarēja nosaukt neko, kas raksturotu Jelgavas novadu. Pagaidām tam ir vien savs heraldiskais ģerbonis, kas savu dienas gaismu ieraudzīja pagājušā gada sākumā.Stārķu paspārnēAr pagastiem ir daudz vienkāršāk – tie zina skaidri, ko vēlas redzēt un attēlot savos simbolos. Par savu simboliku parūpējies arī Svētes pagasts. Tā īpašumā ir trīs karogi – uz pirmajiem novada svētkiem tapušais zīda karogs ar pagasta simbolu svēteļiem, kā arī divu kolektīvu karogi, kas arī iekļauj šo vietu raksturojošus elementus. «Svēte ir īpaša vieta, jo tajā no laika gala mājo un jauno paaudzi perina ļoti daudz stārķu. Arī pie pagastmājas staba galā ir ligzda, kur mīt stārķu ģimene, tā šogad mūs priecē ar diviem stārķēniem. Tas ir kaut kas vienreizējs, kā šie putni rūpējas cits par citu, kā tētis apčubina mammu, kā mamma – bērniņus. Cilvēkiem būtu ko pamācīties no šiem putniem,» ar sajūsmu stāsta Svētes pagasta kultūras dzīves organizatore Sandra Jākobsone. Karogu darinājusi Svētes pamatskolas skolotāja Andra Meinerte. Arī abi Svētes pašdarbības kolektīvi – vidējās paaudzes deju kolektīvs «Sānsolis» un senioru dejotāji «Brūklenājs» – ir izveidojuši savus karogus. «Svētes mežos ir atrodamas brūklenes, kas ir gana veselīgas un spirdzinošas odziņas, no tā arī radies kolektīva nosaukums «Brūklenājs» un sārtās odziņas karogā. Līdzīgi ir ar ūdensrozēm, kas Svētes upē un tepat aiz pagasta loga bagātīgi zied,» stāsta S.Jākobsone. Lepojas ar muižu un parkiemLielplatones lepnums ir muiža, kas likumsakarīgi pagasta karogā ieņem centrālo vietu, bet apkārt tai – ozollapas un zīles, kas bagātīgi atrodamas abos – Lielplatones un Sidrabes – pagasta parkos. Pagasta tautas nama vadītāja Ilze Beide stāsta, ka pagasta karogs kā pagasta simbols kalpo jau vismaz 15 gadu. To ar vilnas diegiem uz linu auduma izšuvusi pagasta iedzīvotāja Ilze Launaga. «Vienmēr savu karogu izmantojam pasākumos un notikumos, kur jāprezentē mūsu pagasts, arī novada svētkos tas bija līdzi, bet ikdienā atrodas pagasta mājā pie sienas. Par jaunu karogu pagaidām domāts nav, jo esošais ir labi saglabājies un mums mīļš,» stāsta I.Beide. Dziesmu un deju svētkos ar saviem karogiem dodas arī Lielplatones mākslinieciskie kolektīvi – tautas deju kolektīvs «Mārtiņš» un koris «Sidrabe». Dejotājiem ir veseli divi karogi – vecais un jaunais, bet korim trīs: sietais, izšūtais un nupat tapušais jaunais, Lielplatones Speciālās skolas skolotājas Ilzes Launagas darinātais.Ar ticību nākotnēPirmajiem novada svētkiem par godu savs karogs tapis arī Glūdas pagastā. Tā idejiskais saturs ir vesela stāsta vērts. Pagasta robežu joprojām lieliem burtiem rotā uzraksts «Nākotne», kas savulaik bija viena no bagātākajām saimniecībām visā plašajā kolhozu saimē. Glūdas karogā centrālo vietu ieņem Bramberģes pils, no kuras šodien pāri palicis vien nosaukums, bet senatnē tā bija slavena un ievērojama. Pagasta kultūras nama vadītāja Dace Laure stāsta, ka pils, kāda tā izskatījusies tolaik, zīmēta pēc skicēm, bet kopumā karogā atainotā ideja mērāma vairāku gadsimtu garumā. «Pils simbolizē senatni, no kurienes nākuši mūsu senči, bet vārds «nākotne» simboliski virza uz priekšu, un mums vienmēr būs, uz ko tiekties. Tāpat ticam, ka no jauna taps mūsu pagasta gaismas pils, ko kādreiz pazina kā Bramberģes pili,» pārdomās ieslīgst D.Laure. Arī priekšnesums, ko Glūdas pagasts prezentēja novada svētkos, saucās «No senatnes līdz nākotnei». Pagasta karogu gatavoja šūšanas darbnīcas meistare no Glūdas pagasta Zemgales ciemata Alla Kuruzo, bet to apgleznoja Glūdas mūzikas un mākslas skolas pasniedzēja Dace Jakušonoka.Daudziem pagastiem sava karoga nav joprojām, un novada svētkos tie piedalījās ar plakātiem, taču karogs ir kas tāds, kas pagastam dara godu, tādēļ ir, par ko aizdomāties, no kā ņemt piemēru. MākslinieceAndra Meinerte, Svētes pagasta karoga autore«Man tika uzticēts ļoti liels un atbildīgs darbs. Tā kā karogs bija jāizgatavo samērā īsā laikā, biju uztraukusies. Līdz tam biju apgleznojusi apģērbu, gleznas, bet karogu nekad . Domāju, ka rezultāts ir labs, jo visiem patika. Stārķi ir ļoti atbilstošs šīs apkārtnes simbols, jo mūsu pagastā to ir daudz. Pēc tautas ticējumiem, stārķis dod svētību tai vietai, kurā dzīvo, un es tam ticu».
