Lai gan jūlijs makšķerniekiem ir tukšākais mēnesis un zivis karstumu aizvada mierīgi dziļumā, inspektori vai katrā ūdenskrātuvē uziet tīklus
«Tagad ir tā – kādu tīklu ieliec, tādu izņem, jo zivis gandrīz nemigrē,» saka Valsts vides dienesta Iekšējo ūdeņu kontroles daļas Jelgavas sektora inspektors Aigars Ostrovskis. Tomēr zivju dzīvē klusākais mēnesis rosības pilns ir gan to kārotājiem, kas tīklus un murdus pamanās salikt pat vismazākajās upītēs, gan «maliķu» ķērājiem, kam lietā jāliek īpaša atjautība, lai nelikumības uzietu. Nedēļas nogalē «Ziņas» pievienojās A.Ostrovskim un viņa kolēģim Andrejam Zabeļinam viņu ikdienas darbā, apmeklējot vairākas ūdenstilpes Jelgavas novadā un Tērvetē. Policisti tikai vārdos aktīviPašlaik ēdelīgākās zivis Lielupē ir zandarti, ko makšķernieki cenšas notvert ar tā saukto bumbošanas vai velcēšanas metodi no laivas. Tomēr uz copi karstajā laikā jādodas agri – no pulksten trijiem rītā. Pēc astoņiem upē vairs neesot ko darīt, un uz lomu var cerēt atkal vakarā. Piektdien pirms reida ar «Ziņām» A.Ostrovskis un A.Zabeļins jau izbraukuši gar Lielupi līdz Kalnciemam un atpakaļ. Visiem pieciem sastaptajiem copmaņiem līdzi bijusi makšķernieka karte, arī lomos nekas pretlikumīgs nav atrasts. «Tagad mūs vairāk interesē zvejniecība – tīkli,» inspektors A.Ostrovskis paskaidro, ka seklā un siltā ūdens dēļ upēs trūkst skābekļa, tāpēc zivis nemigrē, bet tīklos «maliķi» vēl cer ko saķert. Šogad inspektoriem jāpārbauda arī tā dēvētie zivju mednieki, jo likumdevējs atļāvis ūdenī šaut ar harpūnām. Visnegribīgāk tiek pildīta prasība par košas krāsas boju medību vietā. Tā vajadzīga paša nirēja drošībai, lai, piemēram, motorlaivas stūrmanis savlaicīgi pamana un harpūnas saimnieku zem ūdens netraumētu ar laivas dzenskrūvi. «Sekojam arī, lai šauj trofejas, nevis mazās zivtiņas, kas, kā iešauj, uzreiz uz pusēm!» saka A.Zabeļins. Jelgavas pusē nirēju iecienītākā ir Lielupe – sākot no Velnagrāvja Garozā līdz pat Bauskai. Tur upe ir seklāka un dzidru ūdeni, kas tādās medībās ir noteicošais faktors. A.Ostrovskis slavē Bauskas policistus, kas ir lieli palīgi «maliķu» ķeršanā. Tur likumsargiem nelikumīga zivju bendēšana nav vienaldzīga, tāpēc nereti paši pieķer pārkāpējus. Savukārt Jelgavas novada Pašvaldības policijas vadība tikai runājot par lielisku sadarbību ar inspektoriem, bet neviens protokols vēl nav redzēts. «Taču sazvanāmies – ja kas notiktu, viņi sola doties mums palīgā,» stāsta A.Ostrovskis. Tīkls pāri visai upeiPirmais apskates objekts ir nelielās Tērvetes upītes Zelmeņu uzpludinājums blakus Tērvetes novada Domes namam. Piektdienas pēcpusdienā inspektori saņēmuši informāciju par tur ieliktu tīklu. Mašīna tiek atstāta tālāk no upes, un sākumā inspektors A.Zabeļins līdz upei dodas pārbaudīt, vai tur nav sastopami vainīgie. «Ļoti neprofesionāls gājiens,» atgriezies viņš stāsta, ka šādi gadījumi inspektoriem ir liela laime – tīkls nemaz nav nomaskēts. Drīz vien 50 metru garais tīkls ir savākts laivā, bet no tā jāatbrīvo ap 600 gramu smags līnis. Mazākas zivteles nav ieķērušās, jo tīkla acu izmērs piecarpus centimetru. A.Ostrovskis gan šaubās, vai zivs izdzīvos, jo dažu stundu laikā sintētiskais materiāls tās sāniem noskrāpējis gļotu slāni. Tāpat kā gadījumos, kad zivij noplēstas zvīņas, arī gļotu zaudējums ir pateicīga vide infekciju izplatībai. Tomēr līnis ir gana sprigans un ienirst Tērvetes upītē. Kad laiva uzlikta uz piekabes un inspektori grasās doties uz nākamo objektu, piesteidzas divi vietējie vīri un slavē viņu darbu. «Veči pirms diviem gadiem metās pa simtniekam, pirka karpas un laida iekšā, lai vairojas un ir, ko ķert,» saka tērvetnieks Didzis. Par tīkla licējiem viņi gan neko nezina, taču sola ziņot, ja atkal manīs nelikumības. «Agrāk, deviņdesmitajos gados, ciematos tīklus lika visi, visi bija baigie «korifāni». Tagad veči pieskata savus dīķus un upītes, grib, lai tās zivis būtu, lai ir, ko makšķerēt. Tāpēc biežāk ziņo par tīkliem,» zina teikt A.Ostrovskis. Pagājušajā nedēļā viņi pie Kalnciema no Lielupes izvilkuši ap 200 metru garu tīklu, kurā bija sapinušies divi līņi un asaris. Trīs vimbas – 180 latuPašus vainīgos gan izdodas pieķert reti. Parasti «maliķi» uzdarbojas, galvu slēpjot kapucēs un cepurēs, lai grūtāk nofilmēt un pēc tam atpazīt. Piemēram, Gaurata ezerā Dobeles pusē kāds pārkāpējs pateicis neīstu vārdu un personas kodu, bet uzfilmēts toreiz labi, tāpēc policija viņu drīz vien uzgāja un sauca pie atbildības. «Vissmagākais periods ir pavasaris – vimbu laiks –, kad uz Jelgavu brauc no visas Latvijas. Tad veči lomus slēpj, bet mēs cenšamies viņu viltības «atkost»,» stāsta A.Ostrovskis. Šopavasar kāds copmanis lomā atļauto piecu vimbu vietā bija paturējis astoņas. Tad nu nācās maksāt 240 latu sodu – 60 latu par administratīvo pārkāpumu un vēl 60 latu par katru no trim neatļautajām vimbām par zivju resursiem nodarīto skādi. Pie liela naudas soda aizvadītajās brīvdienās ticis arī kāds jelgavnieks, kurš copēja Driksā. Viņam nebija makšķernieka kartes, turklāt vīrs bija noķēris divas – 31 un 34 centimetru garas – zemmēra līdaciņas. Par to viņam pienākas 60 latu administratīvais sods, kā arī vēl 120 latu par zivīm.Ja atklātās zivis ir dzīvas, inspektori tās atbrīvo, bet beigtās ļauj paturēt noteikumu pārkāpējam. Izraustīti meldri liecina par tīkliemVilces pagasta Ziedkalnē uzpludinājumā pie Berķenes hidroelektrostacijas bariņš skolasbērnu inspektoriem norāda, ka tīklus parasti liekot ūdenskrātuves viņā galā iepretim kādai pirtiņai. Tomēr izbraucienā ar laivu pārkāpumus uziet neizdodas. Krastmalā sastopam vien kādu pensijas vecuma vīru, kuram makšķernieka karte vairs nav vajadzīga un kurš copē ar diviem makšķerkātiem. Viņš smej, ka pa ilgākiem laikiem pirmoreiz devies pie ūdeņiem, lai «reabilitētos pēc slimības». Vairākās vietās gan izraustīti meldri, kas, pēc A.Zabeļina teiktā, liecina – tur bijuši atsieti tīkli. Tomēr nevienu nelikumīgu zvejas rīku nemana. «Ražīgāks» gan ir izbrauciens ar laivu Lielplatonē – Platones upes uzpludinājumā pirms Ziedleju hidroelektrostacijas. Tur pustumsā netālu no kādām mājām inspektori uziet četrus murdus, kuros ieslodzīti trīs līņi. Vides sargi zina teikt – «maliķi» vasarā labprāt liek murdus, jo tajos zivis nesapinas un var nodzīvot pat nedēļu, bet tīklā tās nobeidzas jau pāris stundu laikā. Arī šoreiz vainīgos neizdodas noķert. Nav gan šaubu, ka tie mitinās krastmalā tuvējās mājās, pa kuru pagalmu skraida vairāki agresīvi suņi. Turpat netālu upītes krastā iekārtojusies līksma kompānija. Lai gan izslieti pāris makšķerkātu, nojaušams, ka cope viņiem īsti prātā vairs nav. Kungi gan slejas kājās un gatavi rādīt dokumentus. «Ir arī nopietnas situācijas – vecis mūli aizlējis, šīberis krīt ciet, skaties, ka cirvi mugurā neiekarina,» stāsta A.Zabeļins.
