Jelgava, kā savā Zemgales metropoles iedzīvotāju augstprātībā bieži vien iedomājamies, nebūt nav vienīgā pilsēta, ko ieskauj līkumotā Svētes upe. Tās tecējums aizsākas Lietuvā, šķērsojot kaimiņu mazpilsētu Žagari.
Aizvadītās nedēļas nogalē nelielajā pilsētiņā pie pašas Latvijas robežas paspēja paviesoties vesels pulks Latvijas mūziķu, dziedātāju, dejotāju, literātu un sportistu. Iemesls – tradicionālais Žagares Ķiršu festivāls šoreiz, savā nu jau septītajā gadskārtā, kļuvis par starptautisku un noritēja ar devīzi «Sveiks, brāli». Nav jābūt apveltītam ar sevišķi bagātu fantāziju, lai saprastu, ka šie laipni sveiktie un viesos ielūgtie brāļi bijām, mēs, latvieši. Un visplašāk pārstāvēti, protams, vistuvākie kaimiņi – tērvetnieki, dobelnieki, jelgavnieki.Viens no festivāla «Sveiks, brāli» centrālajiem notikumiem bija Jelgavas mākslinieku izstādes atklāšana. Līdztekus darbu mākslinieciskajai kvalitātei, par ko jelgavnieki ne reizi vien pārliecinājušies dažādās pašmāju skatēs, šoreiz mūsu delegācijai bija arī pirmatklājēja gods – Jelgavas mākslinieku darbi ir pirmie, kas izstādīti vēsturiskās muižas kādreiz droši vien greznajās telpās. Plašāk par izstādi – šodienas laikraksta «Zemgales Ziņas» numurā.
