Latvijā aitkopība pēdējos gados piedzīvo stabilu izaugsmi un liels nopelns ir jaunajiem saimniekiem, otrdien raksta laikraksts «Latvijas Avīze» (LA).
Patlaban Latvijā apstiprinātas 38 šķirnes aitu audzēšanas saimniecības. Vēl nevar teikt, ka visās ir simtprocentīgi ļoti augstas kvalitātes īpašību dzīvnieki, tomēr uz to aitkopība un nozare tiecas. Elites klases ir tikai teķi, kas paši dzimuši kā dvīņi un nodrošina arī auglību – aitām dzimst divi jēri, raksta LA.Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Daina Kairiša, raksturojot nozari, kā pozitīvāko aspektu uzsvēra ļoti daudzu gados jaunu saimnieku ieinteresētību un mērķtiecīgu virzību aitkopībā: «Ir nepieciešama kopā sanākšana, lai parādītu nozares labās puses un runātu arī par darba ilgo un grūto daļu. Jaunie nāk ar jaunu domāšanu par modernu tehnoloģiju ieviešanu, par darba atvieglināšanu, par ganīšanu, izmantojot elektriskos ganus, par datorizētu uzskaiti un tamlīdzīgi. Un svarīgi – reizē ar jauniem saimniekiem atjaunojas arī aitkopības nozare kā tāda,» teica Kairiša.Ja izprot darāmo un vēlas sasniegt patiešām labus panākumus, vairākus gadus aitkopībā ir tikai izdevumi. Ekonomiskais pacēlums sākas vēlāk, kad ganāmpulkā sasniegts jau noteikts skaits tīršķirnes dzīvnieku, tiek pārdota gaļa un teķi. Arī Kairiša brīdina: «Aitai nebūs jēri gada vecumā, un tātad paiet divi gadi, līdz tiekam pie pēcnācējiem. Nākamais ir ganāmpulka aprite, jo aitas atnesas reizi gadā. Varbūt pie ļoti intensīvas audzēšanas atnešanās notiek trīs reizes divos gados. Ir ļoti daudz strādāts, lai Latvijas tumšgalves aitas kļūtu vairāk piemērotas gaļas ražošanai, un tas noticis, pielejot Vācijas tumšgalves asinis, tomēr tas nenozīmē Latvijas tumšgalves pārveidošanu. Šīs šķirnes aita joprojām ir laba gan pienīguma, gan jēru audzēšanas, gan jēru skaita metienā ziņā. Jā, es piekrītu, patlaban skaldās laukā tās pazīmes, ar ko savulaik aita krustota, bet tādēļ jau notiek brāķēšana un nevēlamo dzīvnieku izņemšana – sevišķi jau teķi. Teķim vispār ir jābūt divas reizes labākam par aitu, lai nāktu šie labie pēcnācēji, un tādēļ jau mums ir kontrolizaudzēšanas stacija. Tā ir iespēja ganāmpulku īpašniekiem nopirkt patiešām izcilu vaislas materiālu. Bet, ja kāds izvēlas teķi pirkt no saimniecības, kas nav pat pārraudzībā, tad kvalitāti no pēcnācējiem grūti sagaidīt.»Kopumā nozare tiek vērtēta kā stabili augoša. 1998.gadā bija piecas saimniecības, patlaban ar aitkopību nodarbojas 38 saimniecības. Kairiša to neuzskata par milzīgu izrāvienu, tomēr selekcijai pilnīgi pietiekamu.
