«Gribu domāt, ka nekas ļauns aiz tā neslēpjas. Tomēr grūti saprast, kāpēc līdzīgi projekti tiek vērtēti ar atšķirīgu attieksmi,» sašutis Jelgavas novada atbalsta biedrības vadītājs Madars Lasmanis. Biedrība saņēmusi atteikumu zupas virtuves ierīkošanai un mazdārziņu apkalpošanas tehnikas iegādei, ko līdzfinansētu Eiropas lauku attīstības programma «Leader», un gatava par to tiesāties. Naudas dalītāja Jelgavas lauku partnerības «Lielupe» valdes priekšsēdētāja Līga Švānberga norāda – projekti izstrādāti nekvalitatīvi un īsti neatbilst «Leader» būtībai veicināt ekonomisko un sociālo attīstību laukos.
Jelgavas novada atbalsta biedrība partnerībai «Lielupe», kas izstrādājusi vietējās attīstības stratēģiju, bija iesniegusi divus uz labdarību vērstus projektus, prasot 8,9 tūkstošu latu zupas virtuves vajadzībām un deviņarpus tūkstošus sējmašīnas iegādei, lai palīdzētu maznodrošinātajiem apstrādāt dārziņus. Taču ieceres nav guvušas pietiekamu atbalstu.Novadā neatbalsta labdarību«Mūsu projektus neapstiprina, bet tajā pašā laikā, piemēram, biedrībai Zemgales ciemā netiek kavēta iecere ierīkot virtuvi tikai ar tādu niansi, ka tā būs publiski pieejama visiem. Mūsu piedāvātos pakalpojumus nevajagot, jo tie veicinot slinkošanu!» neizpratnē M.Lasmanis, pauzdams apņēmību panākt skaidrību, kāpēc biedrības iesniegtie projekti, viņaprāt, tiek apzināti «izgāzti». Jelgavas novada atbalsta biedrības vadītājs ar pretenzijām vērsies Zemkopības ministrijā, kuras pakļautībā esošais Lauku atbalsta dienests (LAD) koordinē programmu. «Patlaban gaidām LAD skaidrojumu, kaut viņiem nav iespēju atcelt «Lielupes» lēmumus. Tomēr, ja šis skaidrojums būs mums kaut cik pozitīvs, esam gatavi tiesāties,» teic M.Lasmanis. Viņš nenoliedz, ka projektu izstrādes laikā radušās tehniskas neprecizitātes, taču tas nedrīkstētu būt par pamatu, lai tos noraidītu. Turklāt M.Lasmanim radies priekšstats, ka Jelgavas novadā tiek likti šķēršļi labdarībai.Zivs vietā makšķeri«Madars Lasmanis notiekošo pasniedz ļoti tendenciozi, kas apgrūtina darbu. Vērtēšanas komisijā darbojas pieci cilvēki, un viņiem visiem bija līdzīgs vērtējums, ka projekti ir nekvalitatīvi. Tāpēc tie nesavāca nepieciešamos punktus,» teic L.Švānberga, noraidot arī pārmetumu, ka pret iesniegtajiem projektiem būtu nevienlīdzīga attieksme. Tie atšķiroties pēc būtības. «Leader» programmas mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti laukos, veicinot ekonomisko, sociālo un vides attīstību. Citiem vārdiem – zivs vietā iedot cilvēkam makšķeri. «Vai zupas virtuve trūcīgajiem veicina ekonomisko aktivitāti? Cilvēks pierod, ka var aiziet un dabūt visu gatavu. Nedomāju, ka tas būtu jāveido kā ilgstošs pakalpojums. Tāpat dārziņu apstrādāšana mazturīgajiem. Piedāvājām biedrībai nedaudz uzlabot projektu, lai pakalpojums būtu pieejams plašākam klāstam. Lai palīdzētu ikvienam cilvēkam laukos, kurš, piemēram, izdomā iekopt savu zemes pleķīti, iesēt tur burkānus un aizvest uz tirgu pārdot,» pauž «Lielupes» valdes priekšsēdētāja. Arī projektus par zupas virtuvi Nākotnē un virtuvi Zemgales ciemā nevarot salīdzināt. Zemgalē paredzēts izveidot daudzfunkcionālu centru, kurā, piemēram, būs iespēja svinēt ģimenes svētkus un izmantot virtuvi ar attiecīgu tehniku, kāda nav visās mājās. Piemēram, skapis, kurā varēs žāvēt ābolus. Turklāt projekta pieteicēji centra darbībā iecerējuši iesaistīt jaunās ģimenes, kas vietējai sabiedrībai ilgtermiņā dotu daudz lielāku labumu nekā tikai trūcīgo pabarošana.«Leader» pieejas īstenošanai trešajā kārtā «Lielupe» iesniegti aptuveni 60 projektu. Pieejamais finansējums – 197 tūkstoši latu. L.Švānberga pieļauj, ka apstiprinājumu gūs vairāk nekā puse projektu, kas atbilst vietējās attīstības stratēģijai.
