Pirms pāris mēnešiem internetā ievietots sludinājums liecina, ka pārdošanā nonākusi nu jau vismaz desmit gadu neizmantota bērnudārza ēka pilsētas nomalē Ganību ielā. Privatizējusi par 58 tūkstošiem latu, turklāt vairumu samaksājot sertifikātos, tagad tā īpašniece prasa trīskāršu maksu. Sarunā ar «Ziņām» nama saimniece gan apgalvo, ka sludinājums ievietots vien tirgus izpētes nolūkā un ka pašlaik ēku nepārdod, lai gan atzīst – savulaik iecerētais plāns tur atvērt pirmsskolas izglītības iestādi atmests, jo «jelgavnieki savus bērnus tur mājās».
Internetā ievietotais sludinājums liecina, ka ēka 2000 kvadrātmetru platībā un aptuveni hektārs zemes tiek pārdots par 148 tūkstošiem latu jeb nepilniem 15 latiem kvadrātmetrā. Mājai ir gāzes pievads, centrālā ūdensapgāde, elektrība, visas komunikācijas. «Liels objekts ar ļoti labu perspektīvu, atrodas daudzdzīvokļu māju rajonā,» teikts sludinājumā, piebilstot, ka tās ir bijušā bērnudārza telpas, ko iespējams pārbūvēt, atjaunot un pielāgot uzņēmējdarbībai. Bija mērķis saglabāt iestādiĪpašums Ganību ielā 66 tika nodots privatizācijai 2000. gada 13. aprīlī, «Ziņām» skaidro Jelgavas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta. Tomēr pirmajā piegājienā Jelgavas Domei no bērnudārza nav izdevies atbrīvoties. Atkārtoti nodots privatizācijai 2004. gada 22. janvārī par 56,1 tūkstoti latu, turklāt 80 procentu ēkas vērtības segts privatizācijas sertifikātos. Tā paša gada 13. aprīlī noslēgts pirkuma līgums ar Tamāras Salmiņas individuālo daudznozaru uzņēmumu «Edgars un Tamāra» par 58 tūkstošiem latu. L.Klismeta teic, ka ap 2000. gadu pilsētā slēgti vairāki resoru bērnudārzi un, lai šīs iestādes netiktu likvidētas, pašvaldība bērnudārzus pārņēmusi savā īpašumā. Tobrīd Jelgavas Domei neesot bijis līdzekļu bijušo resoru bērnudārzu uzturēšanai, tāpēc nolemts tos nodod privatizācijai ar nosacījumu tajos saglabāt izglītības funkciju – lai tiktu veidoti privātie bērnudārzi.«Par bērnudārzu nevar būt runa» T.Salmiņai Jelgavā pieder bērnudārzs «Pīlādzītis» Pērnavas ielā RAF dzīvojamajā masīvā. «Mēs toreiz tiešām gribējām atvērt vēl vienu bērnudārzu, bet tagad par to nevar būt pat runas!» saka uzņēmēja. 2004. gadā pašvaldība pirkuma līgumā noteikusi atpakaļpirkuma tiesības ar desmit gadu termiņu, ja izglītības funkcijas netiktu realizētas. Tomēr T.Salmiņa šo nosacījumu apstrīdēja tiesā, kas prasību atzinusi par nepamatotu. «Jelgavas Dome tādu apgrūtinājumu nedrīkstēja uzlikt,» tiesas nolemto komentē T.Salmiņa. Grib lielāku atbalstu no domesPārdošanā īpašums nonācis, jo T.Salmiņa sapratusi – tik drīz pieprasījuma pēc privāta bērnudārza nebūs. To apliecinot skaitļi – pirms diviem gadiem «Pīlādzītī» bija 240 bērnu, bet tagad tikai 180. Vairums esot RAF mikrorajona iedzīvotāju mazuļi, bet ir arī vairāki no Ozolniekiem. Jelgava citu pašvaldību vidū izceļas ar salīdzinoši mazām dotācijām privātajiem bērnudārziem – tā par bērna laišanu privātā pirmsskolas izglītības iestādē maksā 55 latus, Ozolnieki – 75, bet Rīga – 93 latus. Galvaspilsētas pašvaldība arī deleģējusi savu funkciju – nodrošināt bērnudārzu – dažiem privātajiem dārziņiem, kam mēnesī maksā 125 latus. «Ja tik daudz maksātu Jelgava, mēs no vecākiem neņemtu nevienu santīmu!» emocionāli saka uzņēmēja. Tagad vecākiem no savas kabatas jāpiemaksā 60 latu, kā arī jāsedz ēdināšanas izmaksas. Tādas naudas daudziem Jelgavā nav, tāpēc vecāki izvēloties savus bērnus turēt mājās.
