Vienādām ierīcēm atšķirība var būt milzīga
Mums Latvijā ir pietiekami ūdenskrātuvju, kur velcēšana kā makšķerēšanas veids ir iespējama, turklāt ļoti rezultatīva. Zinu daudzus copmaņus, kam velcēšana ir galvenais makšķerēšanas novirziens, un neko citu viņi tā īsti nemāk. Toties var palielīties ar izciliem līdaku, samu un zandartu lomiem.Piemēram, tādā ezerā kā Burtnieks nemaz cita līdaku vai zandartu makšķerēšana nav īpaši loģiska, jo praktiski visur ir vienāds dziļums. Vienīgais izņēmums ir pavasaris, kad plēsoņas galvenokārt uzturas piekrastes jauno zāļu dzinumu rajonos. Burtnieku ezerā velce ir neatsverams makšķerēšanas veids.Starp citu, bija laiki, kad velcēšana aiz motora bija aizliegta. Zināt, kāpēc? Kāds augstā krēslā sēdošs prātgalvis bija izdomājis, ka tā varot noķert pārāk daudz zivju! Arī mūsdienās ir ezeri, kuros zivju resursu aizsardzības nolūkos makšķernieki nedrīkst izmantot laivas pat ar ekoloģiski tīrajiem un klusajiem elektromotoriem. Taču šis aizliegums ņemts no rūgtās pieredzes grāmatas. Visiem šiem dzinējiem ir ļoti spēcīgi akumulatori. Savukārt tos «maliķi» var izmantot dažādām neatļautām zivju iegūšanas metodēm. Liegums ir loģisks, un sevišķi tas skar seklos un lielos Latvijas ezerus, kur, aizbraucot ar laivu aiz augstajiem zāļu puduriem, var darīt, ko vēlies, jo neviens no apkārtnes nespēs neko saskatīt. Šis tas no teorijas un inventāra Varbūt daudziem viss liekas ļoti vienkārši – iesēdās laivā, piekarināja motoriņu, ielaida vizuli – un aiziet! Ne tik vienkārši, makšķerniek! Velcēšana prasa savu gudrību. Neko jaunu nepateikšu, bet ir makšķernieki, kas pēc vienas novelcētas sezonas metuši šai nodarbei mieru, jo gaidīto rezultātu tā arī nav sasnieguši. Pirmkārt, daudz kas atkarīgs no pamatinventāra – auklas, makšķerkāta un spoles. Ir speciāli velcei domāti spiningi. Parasti to garums ir no 1,80 līdz 2,40 metriem. Iegādāties garākus vai izmantot velcei nebūtu ieteicams, jo laiva nav krastmala. Šajā gadījumā teicienam «jo garāks, jo elastīgāks» nav pamatojuma. Ar īsāku kātu vieglāk paņemt zivi, kā arī manevrēt pa laivu. Testi ir ļoti dažādi. Pat sasniedzot 300 gramu! Viss atkarīgs no makšķerkāta cietības testa. Vadmotīvi pašos pamatos ir ļoti vienkārši. Nav svarīgs testa pirmais cipars, bet otrajam nevajadzētu būt zemākam par 60. Labi, ja, virzoties uz makšķeres spices galu, būtu pēc iespējas vairāk gredzenu. Tas palīdzēs vienmērīgāk noslogot kātu, arī caurlaides riņķi mazāk plēsīs auklu.Pārsvarā izmanto pītās auklas. Tiesa, tās ir vismaz sešas reizes dārgākas par monofilajām, toties ļauj kāta galam zibenīgi reaģēt uz katru mazāko pieskārienu. Es, piemēram, nezinu, cik efektīvi var piecirst zivi ar monofilo auklu, ja tā atlaista aiz laivas 80 metru tālumā, bet tieši tik nepieciešams, velcējot seklos ezeros. Arī izturības ziņā pītā būs daudz labāka, līdz ar to ļaus pietaupīt naudas maciņa biezumu, jo, kā zināms, labi vobleri nemaksā tikai pāris latu. Spoles. Galvenais, lai saietu virsū vismaz 100, bet vēl labāk – 150 metru auklas, un cena veikalā nebūtu zem 20 latiem. Auklas uztīšanas kasetei jābūt no metāla. Es ieteiktu izmantot spoles ar «baitraner» sistēmu. Mūsu zemītē ir ļoti labas velcēšanas vietas: Burtnieks, Lubāns, Saukas ezers, Rāzna, Liepājas un Durbes ezers. Izcila vieta velcētājiem ir Alūksnes ezers. Veiksmīgi lomi ir Alaukstā un Kāla ezerā. Un nevar aizmirst Lielupi un Daugavu! Visas vietas, protams, nenosaukšu, un nav arī vajadzības, jo katram velcētājam ir savi, sev vien zināmi, rajoni un vietas. Labais palīgs – eholoteĻoti labs palīgs velcētājam ir eholote. Būtībā bez šīs gudrās ierīces atrast sēkļus, kantis un ieraudzīt pašas zivis ir ļoti grūti. Par šo «aparātiņu» un to piedāvājuma klāstu domas dalās, bet ir kāds grauds, ko sapratuši praktiski visi – jo dārgāka eholote, jo kvalitatīvāka un efektīvāka kā inventārs. Tiem, kas ar šīm ierīcēm darbojas gadiem ilgi, neko jaunu droši vien nepateikšu, bet ir daudzi, kam zināšanu nav nekādu, tāpēc varbūt nedaudz palīdzēšu ieslīdēt šajā zināšanu lauciņā. Pirmais, kam, iegādājoties eholoti, vajadzētu pievērst uzmanību, ir tās cena un valodas iespējas. Ja jums ir perfektas angļu vai vācu valodas zināšanas, tad problēmu nebūs. Bet, ja nav, ko tad? Variants, ka mājās ir kāds, kas mācēs pārtulkot un pastāstīt, kas un kā, ir pilnībā aizmirstams, jo pat latviskajās versijās «izkost» šīs ierīces nav iespējams ar pirmo reizi. Sevišķi, ja nekad nav pat redzēts, kā ar to strādā. Tas nozīmē, ka nāksies ņemt šo cilvēku vairākas reizes sev līdzi laivā. Cik tas ērti, izlemiet paši. Tātad veikalos, pērkot eholoti, jautājiet pēc pamācības zināmā valodā. Otrkārt, cena. Silti neieteiktu pirkt ierīci, kas lētāka par 100 latiem. Salīdzinājumam – aizejiet vasaras sākumā uz tirgu un nopērciet iesūtītās spāņu zemenes un mūsu vietējās. It kā prece ir vienāda, bet atšķirība milzīga. Protams, neapstrīdēšu arī versiju, ka makšķernieks spēj pielāgoties daudz kam. Es arī ar lazdas kātu, pieliekot tam vēl spoli un izlokot no drāts gredzenus, varētu itin veiksmīgi makšķerēt, taču prātā uzreiz nāk rokopera «Lāčplēsis», kur Muktiņš dzied: «Nav vairs tie laiki, nav vairs tie laiki, nav vairs tie laiki…» Es, protams, nevaru pārzināt visā valstī populārākos modeļus, bet tiem man pazīstamajiem makšķerniekiem, kas nodarbojas ar velcēšanu un kvokošanu, pārsvarā ir «Humminbird» vai «Eagle» eholotes. Pašam ir «Eagle Fishmark 320 Portable». Tā var darboties kā no akumulatora, tā no bateriju elementiem. Esmu ļoti apmierināts. Eholote pilnībā nederīga būs seklajos ezeros, tādos, kur dziļums nepārsniedz aptuveni divus metrus. Iemesls viens, un tas ir saistīts ar šīs ierīces raidītā stara platuma leņķi. Jūs jau varat iegādāties eholoti ar platāko leņķi, kāds iespējams. Cik zinu, tad senos laikos bija pat ar 180 grādu platu leņķi. Taču tad ražotāji laikam saprata, ka jēga no tik «plātīga» staru leņķa nav nekāda, un esam palikuši pie 120 grādiem. Mans uzskats ir viennozīmīgs – jo šaurāks leņķis, jo reālāka zināšana par zivs atrašanās vietu, jo tādā gadījumā tā ir pietuvināta laivas apakšai. Savukārt 120 grādu leņķī, turklāt, ja zem tevis ir metrus 10 dziļums, jēgas no eholotes nav pilnīgi nekādas. Tāpēc es ieteiktu ņemt to vidusmēru, un tas saistīts ar 60 grādiem. Iemesls vienkāršs – neviena eholote nerāda, no kuras puses redzamības zonā iepeld zivs. Līdz ar to platajam uztveršanas leņķim ir pilnīga nulles vērtība, toties cena ir lielāka. Tas, manuprāt, būtu pats svarīgākais. Uzmanība jāpievērš arī ekrāna lielumam un dzidrumam. Tam, vai ekrāns ir krāsains vai melnbalts, atšķirība ir tikai latos… Protams, milzīgs pluss ir GPS, bet tādā gadījumā šī prece jau «pavilksies» uz 300 latiem, bet lētākos variantus es neieteiktu pirkt, jo problēma var rasties eholotes izšķirtspējā. Priecājoties par lēti iepirkto preci, neaizmirstiet, ka peldošas lapas, koku zarus, plēves gabalus un jebkuru citu cilvēku vai dabas atstātu kultūrslāni lētās eholotes var uzskatīt par zivi un attiecīgi dot uz ekrāna signālu. Nez vai jūs interesēs nepārtraukti dziedošais eholotes signāls, kurš vēstīs par lielu baru zivju un tieši zem jūsu laivas, bet patiesībā tā būs rudens vēju iepūsta lapu kaudze…
