Uz jautājumiem «Zemgales Ziņu» telefonakcijā atbild Saeimas deputāts un Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs.
Uz jautājumiem «Zemgales Ziņu» telefonakcijā atbild Saeimas deputāts un Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs.
Nelikumīgi izmaksātā nauda Ivanam un Vītoliņam ir jāatmaksā
Kāpēc Jelgavā ir tik liela ierēdņu «armija», kas saņem tik lielas algas, piemaksas un bauda vēl visādas privilēģijas? Tajā pašā laikā daudzi medicīnas un izglītības darbinieki nopelna 60 latu.
– To nosaka vietējā pašvaldība, kuru paši esat ievēlējuši. Jums ir iespēja nebalsot par cilvēkiem, kas nosaka šīs nesamērīgi lielās un, cik man zināms, arī nelikumīgās algas.
Valstī vidējā alga esot 140 latu, bet Jelgavā grūti atrast kādu (izņemot ierēdņus), kas nopelnītu pat simt latu. Pat strādājot divās darbavietās, cilvēki «uz rokas» saņem 80 latu.
– Jums jārēķinās ar to, ka puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā. 140 latu – tas ir ieskaitot privāto sektoru. Rīgā jūs sastapsiet ļoti daudzus cilvēkus, kas pelna 200, 250 latu un vēl vairāk. Tā ir pilsētu diferenciācijas problēma. 140 ir vidējais skaitlis, kas neataino objektīvo sabiedrības nodrošinātības vai labklājības līmeni, tāpat slimnieku «vidējā» temperatūra vēl neliecina par objektīvo situāciju palātā. Ja daļai slimnieku ir 37 vai 38 grādu temperatūra, bet kāds ir miris, «vidējā» temperatūra sanāk 36,6. Neviens taču neapgalvos, ka palātā tāpēc viss ir kārtībā. Starpība starp bagātajiem un nabagajiem Latvijā ir «neeiropeiska».
Saprotam, kāpēc Jelgavā ierēdņu bija daudz padomju laikos. Tagad taču neviena lielā rūpnīca nestrādā, bet ierēdņu nav palicis mazāk, tieši otrādi.
– No vienas puses, tas taču ir labi, ka vairāk cilvēku saņem labas algas. Ierēdņi arī ir Jelgavas iedzīvotāji. Problēma tikai – uz kā rēķina tiek palielinātas viņu algas? Ja tās būtu atbilstošas viņu savākto nodokļu daudzumam, nebūtu slikti. Nevajadzētu vērsties pret to, ka ir cilvēki, kuri saņem labu algu, jāpanāk, lai būtu mazāk tādu cilvēku, kas dzīvo nabadzībā.
Jelgavas ierēdņi ir jūsu pašu «rokās». Es nepiekrītu viedoklim, ka vēlēšanas neko nedod, tikai tajās jāpiedalās aktīvi.
Kad beidzot uzlabosies pensionāru situācija? Arvien mazāk viņiem paliek līdzekļu iztikai. Tajā pašā laikā paskatieties, kā dzīvo pašvaldības ierēdņi. Nelikumīgi piešķirtas algas! Kāpēc tas tiek pieļauts?
– Novērst pašvaldības nelikumīgos vai administratīvi nepareizos soļus pamatā ir pašu iedzīvotāju ziņā: viņi šīs pašvaldības ievēl. Lai neiznāk tā, ka trīs vai četrus gadus lamā, pēc tam aiziet pie urnām un – atkal tie paši ievēlēti. Kritikai jābūt konsekventai. Nelikumības ir pietiekami skaidrs signāls avīzei šo informāciju publicēt. Pēc tam nākamais solis – likums par prokuratūru nosaka, ka uz šīs publikācijas pamata var vērsties ar iesniegumu prokuratūrā, un tai ir pienākums to izskatīt. Vēl jo vairāk – ja tas ir Valsts kontroles atzinums un nav novedis pie konkrēta rezultāta, nākamais solis ir prokuratūra.
Jautājums ir, piemēram, par Domes priekšsēdētājam Ivanam un viņa vietniekam Vītoliņam (uz Domes lēmuma pamata) nelikumīgi izmaksāto summu atmaksāšanu.
– Tā jau ir problēma tiem, kas šo naudu ir saņēmuši. Tas, ka lēmumu ir pieņēmusi Dome, neko nenozīmē. Ja tas ir nelikumīgs, attiecīgajiem cilvēkiem šīs summas ir jāatmaksā. Prokuratūra var apstrīdēt konkrēto lēmumu, amatpersonu slēdzienus, un sekas var būt daudz sāpīgākas. Varbūt šiem cilvēkiem jāpadomā, ka nevajadzētu kavēties. Ir jārīkojas pietiekami radikāli, lai nelikumības novērstu.
Valdības krīzes nav,
ir atrisināmas problēmas
Vai problēmas valdībā ir objektīvas vai subjektīvas?
– Mēs īsti nevaram «uztaustīt», kur ir tās objektīvās. Drīzāk tās ir subjektīvi emocionālas problēmas, kas saistītas ar jaunu politisku spēku – kā Jaunā partija – ienākšanu politiskajā arēnā. Disproporcija, kas bija radusies starp divām lielām partijām un trešo mazāko partiju, zināmā mērā ir veicinājusi «TB»/LNNK nekorekto rīcību pret savu partneri dažos jautājumos. Esam vienojušies ar Jauno partiju, ka mēs veidosim tādu kā iekšējo koalīciju ar 29 balsīm un tad būs zināms līdzsvars ar «TB»/LNNK. Katrā ziņā šobrīd vēl nevar runāt par valdības krīzi. Tās ir problēmas, kas atrisināmas bez reorganizācijām, ministru atlaišanas.
Vai tas nozīmē, ka Jaunā partija dabūs to amatu, pēc kā viņi tik ļoti «brēc»?
– Viņiem ir loģisks pamats to dabūt, jo to paredz koalīcijas līgums. Tas ir jāievēro vienādi visiem partneriem.
Rietumi neizprot
serbu psiholoģiju
NATO pilota «kļūmes» dēļ Dienvidslāvijā pagājušajā nedēļā gāja bojā vairāk nekā 60 nevainīgu Kosovas bēgļu.
– Arī kareivji, kas iesaukti dienestā, atrodas militāros objektos un uzlidojumu laikā iet bojā, var būt nevainīgi. Karš ir karš. Mēs saprotam NATO akcijas, tajā pašā laikā es no sirds nožēloju, ka Ziemeļatlantijas alianse bija spiesta tās sākt. Jau tajā brīdī, kad NATO operācijas sākās, sapratu, ka runas par ierobežotu karu un vēršanos tikai pret militāriem objektiem ir pārāk teorētiskas. Militārais personāls ļoti labi apzinās, ka tas nav iespējams.
Es pesimistiski skatos uz Balkānu krīzes attīstības perspektīvu. Ierobežota militārā klātbūtne vienmēr pāraug arvien lielākā un lielākā militārā «klātbūtnē». Ja NATO operācijas netiks pārtrauktas, sagaidāma konflikta tālāka ekskalācija. Mēs nevaram paredzēt arī, kā rīkosies Baltkrievija, kurai ir pietiekami spēcīgs militārais komplekss. Savukārt Krievijai Balkānu konflikts ir ambivalenta problēma. no vienas puses, Krievijā ir ļoti spēcīga panslāvisma strāva, kas arvien vairāk spiedīs ārā no neitralitātes pozīcijas, ko Kremlis mēģina ieturēt. No otras puses, albāņi ir musulmaņi, bet musulmaņi Krievijā ir gandrīz trešdaļa iedzīvotāju. Krievija – vismaz tās saprātīgie politiķi – ir objektīvi ieinteresēta ātrākā konflikta atrisinājumā.
Daudzi analītiķi Černomirdina aktivitātes vērtē visai skeptiski, tāpat arī Vācijas iniciatīvas. Kas notiks, ja diplomātu centieni būs neveiksmīgi?
– Tad būs arvien vairāk upuru. XX gadsimtā ar militāro spēku ir ļoti grūti kaut ko panākt. Turklāt, kā to jau pierādījuši kari Vjetnamā, Afganistānā un citur, formālais spēku pārākums vēl neko nedod. Tāpat kā tehnoloģiju pārsvars. Modernās tehnoloģijas pašas sevi aprij: tās dod iespēju, piemēram, vienam afgāņu modžahedam ar raķeti no pleca nogāzt modernu lidmašīnu vai sašaut tanku.
Ja neizdosies Serbiju iebiedēt, NATO ir jābūt gatavai uz totālu karu. Piekrītu komentāriem, kas izskan arī ASV avīzēs, piemēram, «Washington Post», ka pats Bils Klintons nav īsti iedomājies Balkānu konflikta nobeigumu.
Ja konflikts netiks tuvākajā laikā atrisināts, bet – tieši otrādi – vērsīsies plašumā ārpus pašreizējās Dienvidslāvijas robežām, kā tas varētu ietekmēt Latvijas drošību?
– Tas var ietekmēt Latvijas drošību. It īpaši, kad NATO tik ļoti «iestieg» Balkānos, ka nespēj tikt no turienes ārā bez Krievijas radikālas palīdzības. Tad Krievijai kā tirdzniecības objekts par palīdzību Balkānos var tikt piedāvāta zināma ietekmes palielināšana Baltijā. Krievija palīdz izbeigt Balkānu karu, bet par to pretī pieprasa karabāzes Baltijā vai paziņojumu, ka Baltija nekad nebūs NATO. Es baidos no tā, ka NATO tik ļoti «iestigs» Balkānos, ka būs ar mieru akceptēt šādas vai līdzīgas Krievijas prasības. Protams, šāds scenārijs ir teorētisks, bet tāds tomēr pastāv. Rietumi atzinuši, ka bombardēšana ir saliedējusi Serbiju. Opozīcija tur faktiski vairs nepastāv. Tas ir arī filosofisks jautājums. Rietumi neizprot tādas tautas kā serbi psiholoģiju. Tie domā, ka ar bumbošanu nobiedēs serbus, taču viņi tikai kļūst saliedētāki. Serbiem īsti nav ko zaudēt, izņemot savu valsti. Rietumniekiem ir labklājība, ko viņi baidās pazaudēt. Tādēļ rietumniekos rada izbrīnu – kā tas var būt, ka mēs tur visu graujam un graujam, bet serbu pašapziņa tikai pieaug.
Visi kompensācijas sertifikāti
tiks dzēsti pilnā apjomā
Vai valdība paredz bijušajiem zemes īpašniekiem kompensācijas sertifikātus izmaksāt naudā?
– Šis jautājums jāizskata Saeimai un jāpieņem attiecīgs likums. Tas šobrīd ir pieņemts otrajā lasījumā. Cits jautājums – cik ilgā laikā problēma tiks atrisināta. To noteiks budžeta iespējas.
Kā būs ar sertifikātiem, kas izsniegti par Krievijā «ekskursijā» pavadītajiem gadiem? Vai tie tiks atmaksāti?
– Šie sertifikāti ir pielīdzināmi parastajiem sertifikātiem. Ar tiem var piedalīties privatizācijā.
Lai spertu lielāku soli,
ir jāsalāpa bikses
Kāda ir izglītības ministra un jūsu partijas biedra Gaigala attieksme pret skolotājiem? Kāpēc vieniem tiek piešķirtas izdienas pensijas, bet citiem ar pusgada darba stāža starpību – ne.
– Tā nav Gaigala problēma. Jautājums ir par likumu – acīmredzot ir jāizdara izmaiņas pensiju likumā, un, domājams, tas arī tiks darīts.
Esmu bezdarbnieks, 46 gadu vecs. No 1998. gada novembra slimoju ar osteohondrozi. Darba stāžs – 25 gadi. Saņemu tikai Ls 26. Ārstēties par ko, man nav. Polises arī nav. Ko darīt, kam prasīt palīdzību? Iet ubagot?
– Cilvēkam, kuru piemeklējusi sociāla nelaime, vispirms jāvēršas pašvaldībā, kurai Labklājības ministrija šādiem nolūkiem iedalījusi līdzekļus. Šī procedūra nav sevišķi patīkama, jo jāizpilda liels daudzums dokumentu. Dažkārt tas liekas pazemojoši, taču, lai objektīvi novērtētu katra stāvokli un piešķirtu pabalstu, tas ir nepieciešami.
Kā risināt ubagojošu un skolu neapmeklējošu bērnu problēmu?
– Šobrīd Jānis Gaigals strādā speciālā darba grupā, kura risina arī šo jautājumu. Klaiņojošo bērnu problēmas sakne visbiežāk ir sociāli nelabvēlīga ģimene. Pašlaik nav normatīvas bāzes, kas ļautu valsts institūcijām pilnībā risināt ar šādām ģimenēm saistītas problēmas.
Kā jūs komentētu sociālā budžeta deficīta problēmu?
– Tā ir maksa par pirmsvēlēšanu drudzi. No vienas puses, tā ir Labklājības ministrijas neapdomāti lielā pensiju indeksācija, kas bija zināmā mērā saistīta ar «TB»/LNNK priekšvēlēšanu kampaņu. Arī «Latvijas ceļš» ir kritizējams šajā ziņā. Tās ir izmaiņas pensiju likumā, kur arī «LC» izrādīja iniciatīvu. Deficīts būtu bijis jebkuras valdības laikā.
Tomēr tas neietekmēs pensiju izmaksu, kā tas notiek Lietuvā, kur de facto ne visas pensijas izmaksā.
Protams, ir jāmeklē iespējas, kā situāciju labot, un tas varētu ietekmēt pensiju indeksācijas nākamo soli. Tāda kā priekšvēlēšanu laikā tā vairs nebūs – jo bikses ir ieplīsušas, un tik lielu soli nevar paspert.
Tajā pašā laikā ir 200 000 strādājošo, par kuriem netiek maksāts sociālais nodoklis.
– Šī problēma nav radusies tikai šodien. Tas ir jautājums par algu samaksas formu. Protams, var jau teikt, ka vāja ir policija vai finansu inspekcija, kurām būtu tas jākontrolē, bet ir samērā grūti izsekot šīm attiecībām, kas veidojas uzņēmumos. Galvenā problēma ir ļoti vājās arodbiedrības. Uzņēmums faktiski cilvēku var nostādīt bezizejas situācijā – vai nu tu piekrīti šim nelegālajam darījumam, vai arī es paņemšu citu tavā vietā. Ja ir stipra arodbiedrība, tas nevarētu notikt. Rietumeiropā šādas «šantāžas» tiek nobloķētas.
Vai maijā (jūnijā) varētu tikt pārskatīts budžets?
– Jā, jūnijā tas noteikti notiks, un labojumi varētu skart arī valsts palīdzību sociālajam budžetam.
Tas nozīmē, ka būs budžets ar deficītu?
– Bezdeficīta. Mēs paši radām zināmas metafiziskas lietas, ap kurām dažkārt sākam «žļurkāties». Ir jānoskaidro, ko mēs saprotam ar bezdeficīta budžetu. Tas nenozīmē, ka nevarētu palielināties valsts aizņēmumi.
Daudzi pensionāri pirms vēlēšanām saņēma no Krištopana personīgu vēstuli. Tajā, tāpat kā televīzijā, kur viņš solīja ar paceltu roku, teikts: atcerieties, kad es kļūšu par Ministru prezidentu, jums katram būs 10 latu pie pensijas. Tagad V.Makarova kungs sola latu, ja sanāks, vai 80 santīmu pielikt pie pensijas…
– Kamēr viņš būs par premjeru, pensijas arī pieaugs par 10 latiem. Jautājums tikai ir, cik ilgi viņš būs par premjeru…
Kā pensionāre saņemu 50 latu pensiju par 42 gadu darba stāžu. Mēnesī glaukomas ārstēšanai vajadzīgi 15 lati. Kas paliek pāri? Ubagojos. Kad vērsos pie pašvaldības, mani sūtīja no Poncija līdz Pilātam. Tad es apavus noplēstu par to, ka man gadā varbūt iedotu 10 latu.
– Glaukoma, šķiet, ir starp tām slimībām, kuru ārstēšanai, iespējams zāles saņemt arī bez maksas. Iespējams, birokrātija ir pārlieku liela, bet, no otras puses, var saprast arī pašvaldību, kas saņem no valsts budžeta līdzekļus sociālajai palīdzībai un kurai jāgarantē, ka tā naudiņa aizies tikai tiem, kuriem reāli tā palīdzība ir vajadzīga.
