Vēlēšanas tuvojas. Tas jūtams, klātesot jebkurā lielākā publiskā pasākumā. Sestdien lieliski organizētajos Ozolnieku novada svētkos, kad pēc skaisti pavadītās dienas cits klausījās, cits lēca līdzi Pita Andersona rokenrolam, pūlī melnā uzvalkā vientuļi klīda kādas partijas pagājušā gada Zemgales vēlēšanu saraksta līderis, par kura saistību ar Ozolniekiem gan nav dzirdēts. Centās tikt pamanīts? Neapšaubāmi savējais Ozolniekos ir cits parlamentārietis, kurš sestdien ne vien komentēja jāšanas paraugdemonstrējumus, bet kopā ar pašvaldības vadītājiem arī dalīja piemiņas karotītes jaundzimušo vecākiem. Varam tikai cerēt, ka, pieņemot lēmumu Saeimas vēlēšanās, viņi būs painteresējušies, ar cik un kādiem ierosinājumiem šis un jebkurš cits kandidāts ir nācis klajā deputāta darbā un kuras pogas spiedis svarīgos balsojumos. Nevis vadīsies vien pēc tā, ka, karotīti dodot, mīļi pakutinājis viņu mazulim pēdiņu.Citiem, šķiet, vēlēšanu tuvums ik pa laikam piemirstas. Piemēram, eksprezidentam Valdim Zatleram, kurš, skaļi un, iespējams, pārsteidzīgi paziņojis, ka viņa partija nesadarbosies ar oligarhu spēkiem, to skaitā LPP/LC, nupat nobildēts «Jaunā viļņa» saviesīgajā daļā sēžam pie klāta galda blakus Aināram Šleseram. Atruna, ka oligarhs Šlesers gluži kā pūcīte pie zvirbuļa atnāca neaicināts nomīt kāju jeb pabojāt politiķa publisko tēlu, skan neveikli. Vai Zatlera kungs nezināja, ka šajā pasākumā mēdz pulcēties apbrīnojamā veidā pie lielas naudas tikuši cilvēki?Gudram vēlētājām vajadzētu sekot līdzi tam, ko dara politiķi. Labi, ja tas notiek visu laiku. Taču arī atlikušās nedēļas ir gana ilgs laiks, lai padomātu, kādi motīvu vadīti esošie un topošie deputāti darbojas.
