Nākamnedēļ noslēgsies vairākas ekspedīcijas Zemgalē, kurās tiek pētītas aptuveni 100 senās kulta vietas, lai rastu piemērotāko veidu to apsaimniekošanai un izmantošanai tūrismam, aģentūrai BNS pavēstīja Zemgales plānošanas reģiona pārstāvis Juris Kālis.
Viņš pastāstīja, ka gatavošanās ekspedīcijām sākās jau sākumā un pašlaik jau ir apzinātas un izpētītas aptuveni 60 senās kulta vietas. «Pašreiz par dažādām senām kulta vietām ir pieejama sadrumstalota un reizēm nepietiekami pārbaudīta informācija. Mūsu mērķis ir apzināt senās kulta vietas, izpētīt tās un rast iespējamos risinājumus to apsaimniekošanai un izmantošanai tūrismam,» viņš sacīja.Kālis klāstīja, ka līdz ar seno kulta vietu izpēti varēs veidot tūrisma maršrutus, kurus varētu piedāvāt gan Latvijas, gan ārvalstu iedzīvotājiem, kas vēlas šādas vietas apmeklēt.«Ekspedīcijas, kurās piedalās vēsturnieki, kultūras nozares eksperti, novadpētnieki un citi, jau notikušas Aizkraukles, Bauskas, Dobeles un Jelgavas apkaimē, bet šonedēļ un nākamnedēļ tās turpināsies Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils un vēl citos kaimiņu novados, kur Zemgales reģionā saskaņā ar iepriekš pieejamo informāciju ar teikām, leģendām un dažādiem nostāstiem apvītu objektu – avotu, koku, akmeņu un kalnu – ir visvairāk,» paskaidroja Kālis.Pašlaik jau apsekots Garozas Senču ozols Ozolnieku novadā, Kausakmens Elejas muižas parkā Jelgavas novadā, Ķeveles avoti Auces novadā, Kalna ziedu Upurozols un Meļķitāru muldas akmens Aizkraukles novadā, Ellītes purva sēravots, kur sākums Iecavas upei, un citi objekti.Kālis norādīja, ka lielākā daļa svētvietu un ar tām saistītie objekti ir grūti atrodami un grūti pieejami, jo meklējami mežainā, reizēm pārpurvotā, ar zālēm un brikšņiem aizaugušā apvidū.«Turklāt rakstītos avotos, kā arī interneta resursos par tiem pieejamā informācija ir pārlieku skopa vai arī neprecīza, tie izzuduši arī vietējo iedzīvotāju atmiņā. Turklāt daudzviet nav nemaz pašu iedzīvotāju, kam ko pavaicāt, jo par kādreizējās mājvietas esamību liecina vairs tikai vientuļa dūmeņa paliekas,» atzina KālisEkspedīcijas tiek veiktas Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas «Interrreg IV A» atbalstītā projektā «Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte». Projekta kopējais budžets ir 1 088 240 eiro.
