Osis līdz 40 – 60 gadiem ir ātraudzīgs, galvenokārt mistrotu mežaudžu koks, kas aug svaigās un mitrās auglīga māla un smilšmāla zemēs.
Osis līdz 40 – 60 gadiem ir ātraudzīgs, galvenokārt mistrotu mežaudžu koks, kas aug svaigās un mitrās auglīga māla un smilšmāla zemēs. Būdams saulmīlis, osis jaunībā ir ēncietīgs. Iestādīts atklātās vietās, tas nīkuļo, jo tur to vairāk bojā salnas un sals. Tāpēc osi sekmīgi var ieaudzēt, stādot koridoros mīksto lapukoku un krūmu saaudzēm aizaugošās meža un lauku platībās. Ja saimniekam nav no viena līdz divu metru garu kokaudzētavā izaudzētu dižstādu, tad itin sekmīgi var stādīt no viena līdz trīs metrus garus iespējami labākas kvalitātes mežeņus. Pirmajos piecos gados to pieaugums garumā gan būs mazāks, bet vēlāk tie augs tāpat kā dižstādi – apmēram metru gadā. Vislabāk oši aug starp baltalkšņiem.
Raksturīgi, ka piemērotos apstākļos jau veģetācijas perioda sākumposmā oši intensīvi atjauno pārstādot saīsināto sakņu sistēmu.
Ošu stādīšanai saaudzei jābūt vismaz to augstumā un veģetācijas periodā, lai sliktāk augtu atvases, jāizcērt koridori. To platums atkarībā no saaudzes augstuma var būt no viena līdz trim metriem, ja atstatums starp koridoru viduslīnijām ir četri metri. Pa tām 1,5 – 2,5 metru atstatumā ar parasto lāpstu stāda no viena līdz 1,7 tūkstošiem ošu hektārā.
Kopjot stādījumus, augsne nav jāirdina, taču kociņi jāatbrīvo no traucējoša apēnojumā. Tiem jānogriež liekie un bojātie dzinumi. Vēlāk paplašina koridorus un izcērt starpjoslas. Oši savlaicīgi jāatzaro, jo līdz 5 cm brūces aizaug labi.
No meža dzīvniekiem ošus vismaz daļēji var pasargāt, pielaužot ap tiem palīgsugu atvases vai arī galotnītēm piesienot žagariņus. Stirnas ošu galotnītes bojā galvenokārt līdz pusotra metra augstumam, bet staltbrieži un aļņi applēš mizu arī vidēja vecuma ošiem, tāpēc to blīvums ir jāregulē.
Ošu dabiskās atjaunošanas veicināšanai izcirtumos atstāj augšanai veselīgākās, lielās oša pasugas grupas, bet pārējiem osīšiem – līdz 20 cm augstus celmiņus atvašu veidošanai. tās aug arī jaunākajiem nocirstās audzes ošu celmiem.
Audžu veidošanā izšķiroša nozīme ir savlaicīgai ošu atēnošanai.
