Tuvāko mēnešu laikā Ozolnieku pašvaldības Sociālajā dienestā pieņems divus jaunus darbiniekus, bet nākamgad – vēl sešus. Tā lēmusi novada Dome, reaģējot uz Labklājības ministrijas konstatētajām nepilnībām sociālās aprūpes nodrošināšanā. Normatīvi paredz, ka uz tūkstoš iedzīvotājiem pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālajam darbiniekam. Pēc ministrijas aizrādījuma Dome steigā pieņēmusi arī pašvaldības saistošos noteikumus par sociālo aprūpi mājās.
«Bija Labklājības ministrijas pārbaude, atrada, piemēram, ka nepilnā apjomā izpildītas «papīru» lietas un netiek veikts darbs ar sociālā riska cilvēkiem,» nepieciešamību veikt grozījumus pašvaldības štatu sarakstā novada Domes sēdē pamatoja izpilddirektors Pēteris Veļeckis. Pašlaik Ozolnieku Sociālajā dienestā strādā seši darbinieki, «Ziņām» skaidro dienesta vadītāja Sarmīte Strode. Tā kā likums prasa uz tūkstoš iedzīvotājiem nodrošināt vismaz vienu sociālo darbinieku, pašvaldībai, kuras teritorijā deklarēti desmit tūkstoši iedzīvotāju, jāatrod līdzekļi dubultot iestādes štatu, jo pašlaik dienestā ir tikai trīs sociālie darbinieki. Sludināšot konkursuDome atbalstīja priekšlikumu jau šoruden atrast divus papildu darbiniekus Sociālajam dienestam. Lietvedis nepieciešams, jo ar šo vasaru dienestam pašam jākārto visa dokumentācija, tostarp personāla un arhīva lietas. Savukārt jaunā sociālā darbinieka pienākums būs rūpēties par Ānes un Teteles iedzīvotājiem. Uz deputātes Rasmas Skruļas jautājumu, vai darbiniekus meklēs konkursa kārtībā, P.Veļeckis atbildēja, ka «nepaņems cilvēkus no ielas, jo vajag atbilstošu izglītību, bet šobrīd tāda cilvēka nav». Savukārt S.Strode teica, ka vispirms apzinās vietējos iedzīvotājus – ja speciālistu neatradīs, rīkos konkursu. S.Strode atklāj, ka ar divu jaunu darbinieku pieņemšanu likuma prasība gan vēl nebūs izpildīta. Tādēļ nākamajā gadā būšot jāaicina darbā vēl seši. Trīs varētu algot, saņemot ES projekta atbalstu, kas garantētu darba samaksu nākamos divus gadus, savukārt pašvaldība garantētu, ka no sava maka algu maksās vēl vienu gadu. Domstarpības par aprūpi mājāsOzolnieki otrdien arī izpildīja Labklājības ministrijas aizrādījumu, ka pašvaldībai, lai tā sniegtu palīdzību iedzīvotājiem – sociālo aprūpi mājās –, nepieciešami atbilstoši saistošie noteikumi. S.Strode teic, ka pašlaik novadā ir divi iedzīvotāji, kas dzīvo mājās, bet nespēj par sevi parūpēties paši. Noteikumos minēts, ka sociālo aprūpi mājās sniedz tikai darba laikā. «Kāds iedomāsies, ka naktī vajag braukt. Kas tad būs?» noteikumos minēto normu atbalstīja deputāte Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Zeltīte Skrabe. Kaut arī viņas vadītā komiteja noteikumu projektu izstudējusi un atbalstījusi, Domes sēdē vairākiem deputātiem radās iebildes. Deputāts Ģirts Neija apgalvoja, ka viņam ir vismaz 21 jautājums par noteikumiem, ko viņš nosauca par vecā stila dokumentu, kāds iespējams vien Ozolniekos. Neizpratni deputāts pauda par nosaukumu un tajā ietvertajām definīcijām, piemēram, ka aprūpe pienākas tikai vecuma vai garīgu traucējumu dēļ vai tad, ja aprūpējamais pārdevis savu mantu, pircējam turpmāk par viņu jāgādā. «Ja pensionārs pārdos savu televizoru, pircējam būs par viņu jārūpējas?» jautāja Ģ.Neija. Domes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Vīganta teiktais, ka nepieņemšanas gadījumā būs izteikta neuzticība Sociālo lietu komitejai, nelīdzēja, un pret noteikumiem tādā redakcijā iebilda arī Ozolnieku mērs Māris Ainārs un citi pozīcijas deputāti. S.Strode taisnojās, ka noteikumu projektu akceptējusi gan ministrija, gan pašu juriste Genoveva Celma. Par spīti asajai diskusijai, vairākums deputātu noteikumus tomēr pieņēma, bet Sociālā dienesta vadītāja «Ziņām» vakar teica – deputāta Ģ.Neijas ieteikumus normatīvā ielabošot pēc tam, jo «tās ir stila lietas, nevis kļūdas pēc būtības».
