Satiekoties ar draugiem un radiniekiem, Latvijas pilsoņi salīdzinoši biežāk mēdz pārrunāt vietējos politiskos jautājumus. To atklāj «Eirobarometra» pētījums, kuru tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra «TNS Latvia» veica pavasarī.
28 procenti Latvijas pilsoņu regulāri apspriež vietējā mēroga politiskos jautājumus ar saviem draugiem, radiniekiem. Vairāk nekā puse pilsoņu – 56 procenti – reizēm apspriež vietējos politiskos jautājumus, savukārt 16 procentu pilsoņu vietējā mēroga politiskos jautājumus draugu un paziņu lokā neapspriež nekad, informē «TNS Latvia» pārstāve Laura Vendele.Valsts līmeņa politikas jautājumus ar saviem draugiem, radiniekiem regulāri apspriež piektā daļa (19 procentu) Latvijas pilsoņu. 60 procentu pilsoņu valsts politikas jautājumus apspriež reizēm, savukārt piektā daļa (21 procents) valsts politikas jautājumus draugu lokā neapspriež vispār.Tomēr Eiropas līmeņa politikas jautājumus ar saviem draugiem un radiniekiem regulāri pārrunā vien desmitā daļa (10 procentu) Latvijas pilsoņu. Vairāk nekā puse (56 procenti) Latvijas pilsoņu reizēm draugu lokā pārrunā Eiropas politikas jautājumus, savukārt trešā daļa (34 procenti) Eiropas politikas jautājumus draugu lokā neapspriež nekad.«TNS Latvia» sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Dace Zolberga norāda, ka līdzīgi kā Latvijas pilsoņu vidū, arī visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū salīdzinoši biežāk tiek apspriesti vietējie un valsts politiskie jautājumi – attiecīgi lielākā daļa dalībvalstu pilsoņi apspriež vietējos politiskos jautājumus (kopā 73 procenti – 21 procents apspriež regulāri un 52 procenti reizēm) un valsts līmeņa politiskos jautājumus (kopā 73 procenti – 19 procentu apspriež regulāri un 54 procenti apspriež reizēm).Eiropas Komisija sadarbībā ar «TNS Opinion & Social» «Eirobarometra» pētījumu veica no 6. līdz 26.maijam, aptaujājot 26 713 Eiropas Savienības pilsoņus 27 dalībvalstīs.Latvijā pētījumu veica tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra «TNS Latvia», aptaujājot 1 007 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.
