Īsi pirms pusnakts no Eiropas čempionāta svarcelšanā, kas notika Spānijas pilsētā Lakorunjā, Latvijā atgriezās divkārtējais pasaules čempionātu bronzas medaļas un Eiropas bronzas godalgas īpašnieks dobelnieks Viktors Ščerbatihs.
Ar vairāk nekā diennakts nokavēšanos trešdien īsi pirms pusnakts no Eiropas čempionāta
svarcelšanā, kas notika Spānijas pilsētā Lakorunjā, Latvijā atgriezās divkārtējais pasaules čempionātu bronzas medaļas un Eiropas bronzas godalgas īpašnieks dobelnieks
Viktors Ščerbatihs.
Svarcēlājam Rīgas lidostā bija paredzēts ierasties jau dienu iepriekš, diemžēl Spānijas vietējās lidostas darbinieki bija uzsākuši streiku un lidmašīna uz Londonu pacēlās no Santjago lidostas. Lai arī cik ātri brauca taksometra šoferis, uz lidmašīnu paspēja tikai trīs no Latvijas delegācijas – Raimonds un Oļģerts Bergmaņi un Latvijas Svarcelšanas federācijas prezidents Visvaldis Briedis. Pārējos pasažierus lidmašīna negaidīja, un viņiem vēl vienu diennakti bija jāuzturas Spānijā.
Trešdienas vakarā beidzot laimīgais atkaltikšanās brīdis bija klāt, un Viktora māte varēja apskaut savu dēlu.
«Zemgales Ziņas» atbraucējus un sagaidītājus aicināja uz ekspresinterviju.
Viktor, kā tu jūties, beidzot atgriezies mājās?
– Esmu šausmīgi noguris – nomocījies ar lidošanu. Visi šie streiki un gaidīšana nomāc.
Vai esi apmierināts ar čempionātā sasniegto?
– Tas ir jāprasa trenerim. Es neesmu, jo fiziski biju spējīgs pievārēt 242,5 kg grūšanā, bet tehniski tas neizdevās. Protams, raušanā iegūtā sudraba nedaļa priecē. Paldies Dievam, ka izturēja mugura – ar to ir problēmas.
Viktora treneris Eduards Andruškevičs: – Par Viktora startu čempionātā domas ir divējādas. Ar raušanas disciplīnu viss bija kārtībā. Teorētiski viņš pat spēja pacelt vairāk, bet nedarīja to taktisku iemeslu dēļ. Savukārt grūšanā piegājiens nebija tehniski veiksmīgs, tādēļ arī sportists nepacēla 242,5 kg. Patiesībā Viktors ir fiziski pilnīgi gatavs tikt galā ar šo svaru. Tas nozīmē, ka ļoti cītīgi jāslīpē tehnika grūšanā.
V.Ščerbatiha un svarcēlāju izlases ārsts dobelnieks Aleksandrs Matjuņins: – Viktors pēdējā treniņā pirms izlidošanas guva muguras muskuļu sastiepumu, un radās jautājums, vai vispār piedalīties čempionātā. Ar zāļu un masāžas palīdzību sāpes izdevās noņemt. Esmu apmierināts ar to, ko spēju panākt. Arī Spānijā divas reizes dienā Viktoram veicu adatu terapiju, kā arī ietekmēju viņu psiholoģiski, jo strādāju pēc korejiešu medicīnas principiem, iedarbojoties uz sportistu ne tikai fiziski, bet arī prāta līmenī. Ārsta galvenais uzdevums ir noskaņot sportistu cīņai, un šoreiz man tas izdevās pilnībā.
Latvijas Svarcelšanas federācijas viceprezidents Sergejs Buza:
– Jāatzīst, ka Eiropas čempionātā Spānijā bija nepilnības organizatoru darbā, un ne jau pirmo reizi. Latvijas svarcēlājiem tika mainīti starta laiki, kas nepieredzējušākajiem radīja stresa situāciju. Visi sportisti uzskata, ka fiziski bija gatavi sasniegt labāku rezultātu, diemžēl pievīla psiholoģiskā noturība.
Kopumā komandas sasniegumus nevar nosaukt par sliktiem. Mūsu sportistu iegūtā zemākā vietā bija divpadsmitā, taču nestartējām visās svara kategorijās, un kopvērtējumā Latvija ierindojās 14. vietā.
Viktors Spānijā trešo vietu izcīnīja otro reizi. Pirmo reizi tas notika, startējot junioru sacensībās. Šoreiz Viktoru pēdējā reizē pievīla tehnika, taču ļoti labi viņš startēja raušanā.
Jāpiebilst, ka vēl trīs dienas pirms izlidošanas uz čempionātu federācijai trūka finansējuma un sportistiem nebija īstas skaidrības par piedalīšanos. Tas gan neattiecas uz V.Ščerbatihu, jo viņam palīdzēja Olimpiskā vienība.
Nepatīkams bija fakts, ka sacensības vēroja ļoti maz skatītāju. Spānijā lielākā cieņā ir vēršu cīņas.
Viktora mamma Tatjana:
– Mēs visi ļoti pārdzīvojām par Viktoru, jo viņš pirms aizbraukšanas savainoja muguru, bet riskēja un tomēr startēja. Viktors man katru dienu zvanīja, arī par panākumiem tūlīt pateica, jo «Eurosport» TV kanāls sacensības neraidīja tiešraidē. Tikai vēlāk, skatoties ierakstu, redzēju, cik ļoti viņš riskēja, mēģinādams pacelt 242,5 kg. Es braucu uz baznīcu un ļoti, ļoti lūdzu Dievu, lai ar viņu nenotiktu nekas ļauns. Bet tāds jau Viktors ir, vienmēr saka: – Sports ir sports, un tā ir mana dzīve.
Jau ceturtdien Viktors devās uz treniņzāli, bet šodien ir Klaipēdā, kur treniņnometnē gatavojas startiem Norvēģijā 8. maijā.
