Jelgavā un Jelgavas novadā šogad septembrī mācības sāks mazāk vidusskolēnu nekā iepriekšējā gadā. Šā iemesla dēļ Jelgavā desmitklasnieku būs par pussimtu mazāk, bet Vircavas vidusskolā 10. klases nebūs vispār. Nevienai vidusskolai šā iemesla dēļ gan statuss netiks mainīts un neviena netiks slēgta.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā skolēnu skaits saruks vēl turpmākos piecus gadus, turklāt nākamajos trīs gados samazinājums būs par apmēram 10 tūkstošiem skolēnu gadā. Visur samazinās, Ozolniekos augŠogad mācības Jelgavas, Jelgavas novada, kā arī Ozolnieku novada skolās sāks 1027 pirmklasnieki. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Ozolniekos un Jelgavā mazo skolēnu skaits pat audzis, bet Jelgavas novadā tas par 20 bērniem samazinājies. Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Inga Vilcāne gan cer, ka tas varētu augt, jo, apzinoties, ka bērnam vieta skolā paredzēta, ar reģistrēšanos vecāki bieži vien nesteidzas. Arī pārējās klasēs skolēnu skaits kaut nedaudz, tomēr samazinās. «Sava loma ir gan iedzīvotāju dzīvesvietas maiņai, aizbraukšanai, gan skolēnu pieteikšanai citā izglītības iestādē, nevis tajā, kas tuvāk dzīvesvietai,» stāsta I.Vilcāne. Nedaudz pirmklasnieku skaits krities arī pilsētā, bet Izglītības pārvaldes vadītājai Guntai Auzai ir cerības, ka līdz mācību gadu sākumam vēl tiks saņemti jauni pieteikumi. Gandrīz par veselu klasi vairāk pirmklasnieku būs Ozolnieku novadā. Tur lielākais pieaugums gaidāms Ozolnieku vidusskolā, bet arī mazajās skolās – Salgalē un Garozā – 1. klasē sāks mācīties vismaz desmit bērnu katrā. Par trim klasēm mazākSavukārt 10. klases skolēnu skaitam vispārizglītojošās skolās ir būtisks kritums visur, izņemot Ozolnieku vidusskolu, kur tas palicis pagājušā gada līmenī – 21. Vircavas vidusskola vispār šogad paliks bez 10. klases, jo trūkst mācīties gribētāju. Arī citās lauku skolās 10. klasē būs mazāk skolēnu, nekā tas būtu optimāli lauku skolai. Atsevišķu novadu pašvaldības plāno grozīt izglītojamo minimālo skaitu 10.klasē, lai saglabātu vidusskolas statusu. «Kamēr vien skolu budžets nodrošina mācību plāna izpildi, Jelgavas novada pašvaldība atbalsta visu klašu saglabāšanu, ņemot vērā, ka jau nākamajos gados 9. klases absolventu skaits atkal palielināsies. Līdz ar to nav lietderīgi nerealizēt vidējās izglītības programmas,» norāda I.Vilcāne. Arī Jelgavā samazinās skolēnu skaits un tiek pieļauta 10. klašu skaita samazināšana. Šogad mācībām 10. klasē pilsētas vispārizglītojošās skolās pieteikušies 380 skolēnu plānoto 431 vietā, bet vakarskolā – teju uz pusi mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā. «Vērtējot reģistrēto skolēnu skaitu, šogad desmitklasnieku skaits varētu samazināties par aptuveni 50 jeb divām klasēm, bet uzņemšana vidusskolās un ģimnāzijās turpinās, un vakara (maiņu) vidusskolā skaits noteikti vēl mainīsies uz augšu,» pārliecināta G.Auza. Pie vainas «demogrāfiskā bedre» Arodizglītības iestāžu vadītāji ir pārliecināti, ka vidusskolēnu skaita kritums nav uz arodskolu rēķina, jo šogad nevienu no skolām, kas piedāvā apgūt profesijas, riņķī negāžot. «Daudzi tā vēlas domāt, bet tā nav, jo lielu pieplūdumu mēs neizjūtam. Pie vainas būs «demogrāfiskās bedres» sekas, kad deviņdesmito gadu sākumā bērni dzima ievērojami mazāk, un likumsakarīgi, ka padsmitnieku skaits mūsu valstī ir salīdzinoši mazs,» uzskata Zaļenieku arodvidusskolas direktore Lilita Leoho. Pirmklasnieku skaita dinamika 2011./2012. m.g. 2010./2011. m.g.Jelgava 685 679Jelgavas novads 235 255Ozolnieku novads 107 90Desmitklasnieku skaita dinamika 2011./2012. m.g. 2010./2011. m.g.Jelgava 380 412 60 vakarskolā 118 (turpinās uzņemšana) Jelgavas novads ? ?Ozolnieku novads 21 21
