Kad ķīlnieku krīze Ziemeļosetijas pilsētā Beslanā pirms gandrīz septiņiem gadiem prasīja vairāk nekā trīssimt cilvēku dzīvību, puse no kurām bija uz pirmo skolas dienu sanākušie bērni, sērojām patiesi. Taču zemapziņā nostrādāja – tas jau tur, tālajā Kaukāzā, ne pie mums.Tuvāk gan attāluma, gan tradīciju jomā, bet tomēr kā pie viņiem notiekošo uztvērām arī 129 ķīlnieku (cilvēku!) nāvi Maskavas Teātra centrā vēl divus gadus pirms Beslanas – 2002. gadā. Abos gadījumos Krievijas attiecīgie dienesti savu galveno uzdevumu veica – teroristi tika iznīcināti. Turklāt līdz galam un bez žēlastības (netaupot arī ķīlniekus), tā ka līdz tiesas solam nonāca tikai iespējamie līdzzinātāji un radinieki.Pirms pāris dienām ķīlnieku liga skāra kaimiņus igauņus. Attiecīgie dienesti bija uzdevumu augstumos, un krīzi izdevās atrisināt bez cietušajiem. Ja neskaita nošauto incidenta vaininieku. Grūti tagad noskaidrot, kas mudināja Armēnijā dzimušo Igaunijas pilsoni Karenu Drambjanu sarīkot īstu «kariņu» kaimiņvalsts Aizsardzības ministrijā. Tiek pieļauts, ka iespaidojuši nesenie asiņainie notikumi Norvēģijā. Kāds sakars ekstrēmajam antiglobālistam Andersam Bēringam-Breivīkam ar juristu K.Drambjanu, diez vai vairs uzzināsim. Igaunijas armēņu kopienā viņu raksturo kā vienpatni, kas ar tautiešiem nav biedrojies. Zināms arī tas, ka pirms diviem gadiem viņš nesekmīgi kandidējis vietējo pašvaldību vēlēšanās.Atliek cerēt, ka mūsu tuvojošos vēlēšanu neveiksminieki pie ieročiem neķersies. Un attiecīgie dienesti būs rīcībspējīgi līdzīgās un varbūt vēl pavisam nepieredzētās situācijās. Jo pasaule sen vairs nav tikai pie viņiem, un, ja arī globālajā politikā mūs skaita par pundurvalsti, tad terorisms, tāpat kā tā izpausmju ietekmēti nelīdzsvaroti dīvaiņi, mūs apdraud gluži kā jebkuru citu.
Pasaule ir tepat
00:01
13.08.2011
43