Selekcionārs: «Neatceros, ka gladiolas jebkad būtu ziedējušas tik agri kā šogad»
Jelgavnieks Jānis Dipāns jau teju 70 gadu nodarbojas ar puķkopību un ir viens no vecākajiem aktīvajiem selekcionāriem Latvijā. Viņa kolekcijā ir ap 200 gladiolu šķirņu, bet paša selekcionētās – vairāk nekā 40. Savam priekam Dipāna kunga dārzā vēl bagātīgi zied lilijas, īrisi, dālijas un citas puķes, kā arī pēdējā laika aizraušanās – flokši. Līdz nedēļas beigām Latvijas Dabas muzejā izstādē «Gladiolu rudens valsis» apskatāmas arī viņa audzētās un veidotās gladiolu šķirnes. J.Dipāna dārzs zied visu vasaru. Viņa Jelgavas piemājas dārzā ir dobe pie dobes, bet vislielākā vieta atvēlēta gladiolu audzēm. Tās ir šķirnes, ko selekcionārs pērn savā dārzā sasējis no mazām sēkliņām. Šogad hibrīdi nesuši ziedus, un J.Dipāns pēta un domā, ko interesantu no tiem izveidot. Sirmajam vīram pašam jau pāri 80, dzimis viņš Alūksnes rajona Malienā, kur jau padsmit gadu vecumā sākusies lielā mīlestība pret ziediem, vispirms – lilijām.Pacietība septiņu gadu garumāVēlāk tēva mājās Ilzenē puķkopība izvērsās jau daudz nopietnāk, un līdzās lilijām Jāņa rūpju lokā bija arī lielie tulpju un narcišu lauki, krokusi, īrisi, bet visvairāk – gladiolas. Kad Jāņa ģimeni liktenis atveda uz Jelgavu, pilsētas mājas dārzā visam krāšņumam vietas nepietika, tādēļ nācās nomāt lielākus laukus ārpus centra. Pirmos gladiolu krustojumus selekcionārs veica jau sešdesmitajos gados, bet populārākās šķirnes viņš tautās laida 1983. un 1984. gadā. Pēc tam katru gadu Latvijas apstākļiem pielāgoja jaunas, kvalitatīvas šķirnes. Vairāk nekā 20 viņa veidotās atrodamas Latvijas Gladiolu draugu kluba izdotajā katalogā, starp tām arī sievas vārdā nosauktā ‘Gunta’, tautā visvairāk mīlētā un iecienītā ‘Sarkanā burve’, arī ‘Rudens melodija’, ‘Otello’, ‘Burve’, ‘Princesīte’, ‘Nakts tango’, ‘Laša kundze’, ‘Zilā lagūna’, ‘Zemgale’ un citas.Gladiolu selekcija ir ilgstošs process, jo no krustošanas brīža līdz jaunai šķirnei paiet septiņi astoņi gadi, stāsta selekcionārs. Krustošanai jāizmanto tikai labākās šķirnes, tāpēc sākumā jābūt plašai ziedu kolekcijai, no kuras tiek atlasīti labākie eksemplāri. «Katrs zieds, katra vārpa rūpīgi jāizanalizē. Jāskatās, cik vārpa gara, cik ziedu uz tās vienlaicīgi atvērušies, ideāli, ja ir vismaz astoņi. Tad izdaru secinājumus un atzīmēju hibrīdus, kurus vajadzētu audzēt,» stāsta J.Dipāns.Izrādot dārzu, Jāņa kunga ceļvedis ir stipri pabalējusī klade, kas viņam ir liels dārgums. Tajā viņš gadu no gada rūpīgi pieraksta katru soli, ko darījis un kā eksperimentējis ar savām mīlulēm. Ar savām šķirnēm selekcionārs ik gadu piedalās izstādēs. Gladiolām nelabvēlīga vasaraŠogad karstās un lietainās vasaras dēļ gladiolu dārzus skāris liels posts. Rudens ziedi noziedējuši, rudeni tā īsti nemaz nesagaidījuši, bet augusta stiprās lietavas tos sasitušas un sapluinījušas. «Lielais karstums par strauju izdzina ziedus, un tagad jau vairums gladiolu būs noziedējušas. Skādi nodarījis arī stiprais lietus, tāpēc šo vasaru nekādi nevar uzskatīt par gladiolām labvēlīgu. Uz 1. septembri skolas bērniem būs jāmeklē citi ziedi,» smaidot secina selekcionārs. Gladiolas nav īpaši kaprīzas un sevišķas rūpes neprasa, ja tās pareizi kopj, piebilst puķu audzētājs. Tās vajagot stādīt vietā, kur iepriekš nav augušas. Labi, ja katru gadu var atrast citu vietu, bet ne jau vienmēr tas iespējams, tāpēc puķu audzētājam ir savas metodes, kā panākt, lai augi būtu skaisti un veseli. «Vispirms zemē iestrādāju trihodermīna preparātu un tikai tad stādu puķu sīpolus. Tas labi sargā no puves un citām kaitēm. Vislielākie ienaidnieki gladiolām ir sīkie, pelēcīgie kukainīši, ko sauc par tripšiem, – tie bojā ziedus un arī auga sīpolus. Septembra vidū, kad gladiolu sīpolus izroku, tos nomazgāju un apsmidzinu ar aktara šķīdumu. Tas iznīcina arī tripšus, un pavasarī sīpols ir vesels un tīrs. Siltākā vasarā, kad kaitēkļu daudz, migloju arī vārpas, lai tripši nebojā ziedu,» gladiolu audzētājs dalās pieredzē. Jaunajiem interese mazaDipāna kunga sieva Gunta ziediem tiek lutināta gan jubilejās, gan ikdienā. Dārzs un puķkopība visos laikos bijis vīra rūpals. Gunta smej, ka viņas uzdevums bijusi «bērnkopība». Meitu ģimenē nav, bet dēlus tēva hobijs nesaista. Gladiolu audzētāju Latvijā paliek arvien mazāk, novērojis selekcionārs: «Jaunie nenāk, jo ir slinkums kustēt un arī neinteresē. Mūsu Gladiolu draugu klubā pamatā esam vecāka gadagājuma cilvēki.» Latvijā ar gladiolu selekcionēšanu nodarbojas vairs nepilns desmits puķumīļu. Pašam spēka vēl pietiekot, lai gan viegli neesot, rudenī lielākais palīgs sīpolu norakšanā ir sieva. Jāņa otrā mīlestība aiz gladiolām ir lilijas, par kuru skaistumu un smaržu šogad priecāties jau par vēlu. Kā pats saka, pēdējā vājība ir flokši – ar tiem esot mazāk kreņķu nekā ar gladiolām un lilijām.
