«Gribu, lai manam bērnam dzīvē veicas,» saka ķīniešu meitenītes mamma, ko kinodokumentālists sastapis līdzās savam lolojumam slimnīcā. Nē, meitiņai nav slimības vai traumas – viņa atvesta uz plastisku operāciju, kas slīpos acu plakstiņus pārvērtīs rietumniekiem līdzīgā formā. Tas nu ir par traku, droši vien bildīs savus bērnus ne mazāk mīlošie vecāki Latvijā. Tomēr, kas zina, varbūt šīs valsts daudzmiljonu konkurencē pat plakstiņiem izrādās izšķirīga loma karjerā.Vai modē nākušais un prestižais būs arī atvases vēlmēm, raksturam atbilstošākais un nākotnē derīgākais – tāda mūsdienās ir daudzu vecāku izvēles dilemma, kas kārtējā mācību gada gaidās saasinās jo īpaši. Uz Valsts ģimnāziju, Spīdolas ģimnāziju vai 1. ģimnāziju Rīgā – prāto sestklasnieku vecāki. Tepat Jelgavas Ledus sporta skolā vai uz galvaspilsētu tuvāk Rīgas «Dinamo» – spriež hokejistu tēti un mammas, dēliem vēlot tikai to labāko.Jādomā, vienkāršāk šīs lietas risinās Somijā, kur visiem skolēniem jāapgūst vienāda līmeņa izglītība, neizdalot labas vai mazāk labas skolas un klases. Ik pēc trim gadiem veikts skolēnu zināšanu pētījums liecina, ka tieši šādā vienlīdzīgu skolu sistēmā Somijas jaunie cilvēki 57 pasaules attīstītāko valstu vienaudžu vidū izrādās zinībās gudrākie, un ASV, Anglijas, Francijas, Vācijas, arī Latvijas speciālisti nu brauc pētīt somu fenomenu.Vai pati prestižā skola ir izcilības un spožas nākotnes garants? – par to var aizdomāties, uzzinot, ka Alberts Einšteins nav nokārtojis iestājeksāmenu koledžā, bet Džonam Lenonam liecībā ierakstīts: «Bezcerīgs.» Drīzāk gan atslēga būs meklējama Latvijas mūziķa, divu bērnu tēva Andra Sējāna atziņā, ka galvenais ir iemācīties darboties no sirds, lai šo māku tad liktu attiecīgā talanta kripatiņai klāt.
