Rīgas svētku lielkoncertā neiztiek bez Jelgavas un citu Latvijas novadu dziedātājiem un klausītājiem
Par Rīgas 810 gadu jubilejai veltīto svētku kulmināciju izvērtās lielkoncerts «Meistars. Dziesma. Leģenda», kas Mežaparka Lielajā estrādē sestdienas vakarā pulcēja vairāk nekā septiņus tūkstošus kora dziedātāju, dejotāju un pūtēju orķestru mūziķu no visas Latvijas, aicinot skatītājus un klausītājus piedalīties režisora Uģa Brikmaņa veidotā monumentālā un krāšņā muzikāli skatuviskā notikumā.No mūsu puses kolektīviem lielkoncertā piedalījās Jelgavas jauktie kori «Mītava», «Skali», «Spīgana», «Tik un tā», «Zemgale», meiteņu koris «Spīgo», vīru koris «Ozols», kā arī jauktais koris «Svīri» no Jelgavas un Ozolnieku novadiem, dejotājus pārstāvēja tautas deju ansamblis «Lielupe». Lielkoncertā skanēja dziesmas no klasiskā dziesmu svētku repertuāra, kā arī meistaru – diriģentu un komponistu – jaundarbi korim. Klasiskajā daļā izskanēja Pētera Barisona, Emīla Dārziņa, Jāzepa Vītola un Raimonda Paula kompozīcijas, ko diriģēja Vispārējo dziesmu svētku virsdiriģenti Arvīds Platpers, Edgars Račevskis, Jānis Zirnis un Haralds Bārzdiņš.Īpašajā svētku programmā, ko ievadīja pēdējo gadu spilgtākā ienācēja latviešu kormūzikā – komponista Ērika Ešenvalda – visus kopā aicinošā Uvertīra, varēja vērtēt deviņus radošos tandēmus «komponists un diriģents». Valts Pūce un Mārtiņs Klišāns. Jānis Lūsēns un Andris Veismanis. Juris Kulakovs un Ivars Cinkuss. Arturs Maskats un Mārtiņš Ozoliņš. Uldis Marhilēvičs un Ints Teterovskis. Uģis Prauliņš un Agita Ikauniece. Zigmars Liepiņš un Romāns Vanags. Mārtiņš Brauns un Sigvards Kļava, Imants Kalniņš un Aira Birziņa.Pie M.Brauna un Raiņa «Saule, Pērkons, Daugava» kā līdzīgu pasākumu emocionālās virsotnes sākam jau pierast, tāpat nevar neaizkustināt I.Kalniņa un V.Kalniņa «Dziesma, ar ko tu sāksies?», šoreiz pārsteidzoši svaigi un iederīgi šķita arī daži agrāk pavisam citā gaisotnē baudīti skaņdarbi, kaut vai J.Kulakova un Klāva Elsberga «Baletomānija».Lielākais pārsteigums tomēr bija izcilo deviņdesmitgadnieku brāļu Kokaru godināšanai sekojošā dziedātāju pieprasītā un tūlīt arī izpildītā Jāzepa Vītola un Ausekļa «Gaismas pils» – īstas vērtības spējīgas pastāvēt neatkarīgi no scenāristu, režisoru, producentu un citu šova veidotāju fantāzijas pērlēm.
