Ar ko Jelgavā parks, skvērs atšķiras no tirgus laukuma, skolu apkārtnes vai autobusu pieturām? Tirgū savās tirdzniecības vietās smēķē katra otrā tirgotāja, un nelielajā tirgus laukumā šajā «priviliģētajā» sabiedrībā nesmēķētājiem ir visai nepatīkami un apgrūtinoši uzturēties. Tāpat ir nepatīkami skatīties, kā «andelētājas», savas jubilejas svinot, nekautrējoties atkorķē alkoholisko dzērienu pudeles un sparīgi iemet pa «čarkai», neaizmirstot uzcienāt arī atbildīgos tirgus darbiniekus. To redz gan apmeklētāji, gan pilsētas viesi, gan arī Domes darbinieki, kas pa retam tomēr iegriežas tirgū, bet mīļā miera labad izliekas to nemanām.Tūlīt sāksies skolas laiks, un pie katras skolas atkal pulcēsies jauniešu bariņi, kuri, gādīgo vecāku paspārnē eksistējot, sparīgi katru starpbrīdi uzvilks kārtējo dūmu «pārpūlēto nervu» atslābināšanai. Arī autobusu pieturās reti kurš uzdrošinās aizrādīt smēķētājam un pacietīgi osta piesārņoto gaisu, baidoties tikt pazemots. Tāpat pašvaldības policija un paši iedzīvotāji negribīgi cīnās ar atkritumu dedzinātājiem. Visapkārt pilsētā, sevišķi vasarnīcu rajonos, tas notiek katru sezonu. Vasarnīcas ir daudzu, it sevišķi pensionāru, pastāvīgā dzīvesvieta, un viņiem jācieš no negodīgu kaimiņu rīcības. Šodien daudzi dzīvo pēc principa, ka tik mans sētsvidus ir tīrs, bet ielas un apkārtne var būt piemētāta ar atkritumiem. Daudzi piemājas zaļo zonu izmanto par autostāvvietu un nevajadzīgu lietu noliktavu. Visi to redzam, bet – ne mana cūka, ne mana druva…Tuvojas kārtējās vēlēšanas. Cienījamie, deputātu kandidāti, iegādājieties akcijās tik lēti nopērkamos gumijas apavus un pastaigājiet arī pa nesakārtotajām un izdangātajām ieliņām Jelgavas nomalēs. Varbūt tad jums radīsies cits iespaids par iedzīvotāju labklājību un rokas tik ātri necelsies paaugstināt nodokļus. Dažam varbūt ierunāsies sirdsapziņa par ilgo aizsēdēšanos tik ērtajos vadības krēslos. Ar skatu iz dzīves –
