Otro vasaru Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) zinātnieki pēta dilles – kā efektīvāk uzglabāt un sagatavot tās pirms nolikšanas ziemas krājumos. Zinātnieki sola – ieguvēji no šiem pētījumiem būs ne tikai pārtikas zinātnē strādājošie, bet arī rūpniecība un mājsaimniecības, kurām būs iespēja uzzināt, kā efektīvāk saglabāt diļļu garšu, aromātu un vērtīgās uzturvielas ziemas periodā.
LLU PTF vadošā pētniece Zanda Krūma atklāj, ka pērn tika analizētas vairākas apstrādes metodes un, balsoties uz iegūtajiem rezultātiem, par šā gada pirmapstrādes paraugu analīzei izvēlēta mikroviļņu vakuuma metode. Izmantojot to secināts, ka dilles daudz ilgāk saglabā aromātu un bioloģiski aktīvās vielas, piemēram, mūsu organismam tik nepieciešamo C vitamīnu, informē LLU pētnieku pārstāve Līga Greiškane. Šogad tika analizēti vairāki pirmapstrādes veidi, ko var veikt pirms kaltēšanas vai sasaldēšanas. «Viena no iespējām, ko var veikt mājas apstākļos, ir blanšēšana – diļļu paturēšana pāris sekundes karstā ūdenī un pēcāk strauja atdzesēšana. Pētījumi rāda, ka blanšējot dilles daudz mazāk zaudē savas labās īpašības. Ja to nedarām, bet vienkārši ieliekam tās ledusskapī, vērtīgās uzturvielas noārdās daudz ātrāk,» ar pētījuma rezultātiem iepazīstina Z.Krūma, piebilstot, ka nekādas papildu ierīces blanšēšanai nav vajadzīgas, tādēļ to ļoti ērti var veikt arī mājas apstākļos. Tāpat pētījuma ietvaros tika analizēts, kā novākšanas laiks ietekmē to garšu, smaržu un uzturvērtības. «Cilvēkiem ne visai patīk kaltētas dilles, jo tām zudusi augam raksturīgā smarža un garša, tāpēc saldēšana ir daudz efektīvāka metode, ja runājam par tām, ko var izmantot mājās,» tā Z.Krūma. Viņa atklāj, ka dillēm, salīdzinot ar citiem garšaugiem, aromāts, garša un smarža mainās atkarībā no apstrādes metodes. Pētījuma rezultāti būtu aktuāli arī ražotājiem, kuri pašlaik pievieno saviem produktiem dilles kā garšas bagātinātājus. «Mikroviļņu vakuuma kalti izmanto ne tikai zinātniskajās laboratorijās, bet arī dažviet rūpnieciskajā ražošanā,» zina teikt ESF līdzfinansētā projekta «Pārtikas nozares zinātniski pētnieciskās grupas izveide» vadošā pētniece, LLU PTF profesore Ruta Galoburda.Paralēli tiek pētītas diļļu kā antioksidantu īpašības. Kaut vai viens piemērs, kur tas varētu noderēt – lai eļļa nebojātos, tai nepieciešams pievienot antioksidantus un sintētisko vietā varētu izmantot dilles un citus garšaugus.
