Ap septiņdesmit pārsvarā cienījamu gadu jelgavnieku un novadnieku otrdien pulcējās pie ugunskura Svētbirzē, lai piedalītos pasākumā, kas veltīts Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gadadienai, staļinisma un fašisma upuru piemiņai, kā arī pirms 22 gadiem Igaunijā, Lietuvā un Latvijā kopīgi rīkotajai akcijai «Baltijas ceļš». Pasākumā izvērtās priekšvēlēšanu laikam raksturīgs ass disputs par notikumiem 1991. gada augustā – impēristu puča laikā.
Pēc oficiālajām uzrunām, ko teica represēto apvienības «Staburadze» vadītāja Valda Dzintare un pašvaldību pārstāvji, Jelgavas mērs Andris Rāviņš, kurš 1991. gada augustā bija Jelgavas rajona padomes priekšsēdētājs, piegāja pie atmodas laika pilsētas padomes deputāta Pētera Miļūna un «Ziņu» žurnālista, izsakot pārmetumus, ka laikraksta sestdienas numurā 1991. gada 20. augusta pilsētas un rajona padomes deputātu apvienotās sēdes gaita atspoguļota nepareizi. Tās apraksts avīzes «Jelgavas Ziņotājs» 1991. gada 22. augusta numurā neesot dokuments, uz kura varot balstīties vēsturiskajā izpētē. Notikuma liecinieks toreizējais deputāts Pēteris Miļūns vēlreiz apstiprināja, ka rajona padomes deputāti piedalījās balsojumā par lēmumu, kurā tika nosodīts pučs, bet nebija gatavi balsot par aicinājumu Latvijas Republikas Augstākajai Padomei nekavējoties deklarēt pilnīgu valsts neatkarību. Pieņemt aicinājumu toreiz rosināja Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) frakcijas deputāti. LNNK Jelgavas nodaļa «Jelgavas Ziņotājā» 24. augusta numurā publicēja paziņojumu, kurā izteikta neizpratne par to, kāpēc viņu aicinājums 20. augusta sēdē netika atbalstīts. Toreizējais rajona padomes deputāts Pēteris Āns, kas bija atnācis uz Svētbirzi, zīmīgo notikumu vairs detaļās neatcerējās. Līdzīgas domas bija toreizējam deputātam tagadējam pilsētas mēra vietniekam Vilim Ļevčenokam, kuram atmiņā palicis vien tas, ka 20. augusta pilsētas un rajona padomes deputātu kopsēde bijusi ļoti gara. Runājot par savām darbībām augusta puča laikā, A.Rāviņš minēja, ka kopā ar lietuviešu kolēģiem sekojis padomju karaspēka kustībai un ziņojis par to Rīgai.Pasākumā Svētbirzē piedalījās arī sabiedriski rosīgais Aldis Hartmanis. Viņš uzskata, ka mūsu Eiroparlamenta deputātiem vajadzētu rosināt 23. augustu plaši pieminēt visā Eiropā. Šajā dienā 1939. gadā Maskavā noslēgtais Molotova – Ribentropa pakts ļāvis Staļinam un Hitleram izraisīt Otro pasaules karu, kurā tika nogalināti un cieta miljoniem cilvēku, gāja bojā lielas materiālas, kultūrvēsturiskas vērtības, tajā skaitā arī Jelgava. 8. maijs, ko Eiropā atzīmē kā nacisma sagrāves dienu, neparādot attieksmi pret kara uzvarētājiem – staļinisko padomju impēriju.
