Lai gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izsniegtā atļauja prasa, lai darbu veicējs to informētu, ja, rokot zemi, tiek atrastas senlietas, ne uzņēmums «Igate», ne aģentūra «Pilsētsaimniecība» nav ziņojuši par darba gaitā uzietajām koka caurulēm, kas, iespējams, saglabājušās no hercoga Jēkaba laikiem. Inspekcija informē, ka pirmdien Jelgavas pašvaldībai nosūtījusi priekšrakstu atradumu vietās pārtraukt būvdarbus, lai varētu veikt arheoloģisko ekspertīzi.
Ielas remontdarbu veicēju pārstāvis «Igates» projektu vadītājs Andris Cālītis teic, ka koka caurules būvnieki Raiņa ielā atraduši daudzviet. Par to informējuši darbu pasūtītājus «Pilsētsaimniecību», taču nekādus rīkojumus par darbu ierobežošanu nav saņēmuši. «Caurules atrodas visā rekonstruējamās ielas garumā – no Tērvetes ielas līdz Čakstes bulvārim. Ja mums arheoloģiskās izpētes dēļ visās šajā vietās būtu jāpārtrauc darbi, tas būtu ļoti problemātiski. Nāk ziema, un tādā stāvoklī, kāda tā ir patlaban, ielu atstāt nevar,» teic A.Cālītis. Viņš atzīst, ka neliela būvobjekta posma atvēlēšana arheologiem lielas problēmas neradītu. Pirms dažiem gadiem, rekonstruējot Tērvetes ielu, esot atrastas līdzīgas koka caurules. Tad tām īpaša vērība neesot pievērsta. Pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» vadītājs Andrejs Baļčūns no komentāriem atteicās, savukārt Dome informēja, ka kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšraksts ir saņemts un pašvaldība sadarbībā ar to lemšot par vēsturiskā ūdensvada posma eksponēšanu. Būvniekiem centīšoties netraucētKultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova atzīst, ka līdz šim Jelgavā sarežģījumu ar celtniekiem neesot bijis. Arheologi labi pastrādājuši Sv.Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošanas būvlaukumā un citviet. Taču tagadējais notikums ar koka caurulēm Raiņa ielā norādot, ka vajadzīgās izpratnes par vēstures liecību vērtību atbildīgajām personām pietrūkst. E.Mantrova neprognozē, cik ilgi varētu turpināties arheoloģiskā ekspertīze, taču viss tikšot darīts tā, lai iespējami mazāk traucētu būvniekiem un reizē netiktu bojāts vēstures mantojums. Viņa pieļāva, ka arheoloģisko ekspertīzi varētu veikt Čakstes bulvārī Driksas krastā, kur būvlaukumā pie topošā gājēju tiltiņa atrastas krāsns podiņu lauskas, kaltas naglas un citi, iespējams, nozīmīgi priekšmeti. Arheologs atnāk pa klusoArheoloģe Dagnija Svarāne, kas par koka caurulēm sestdien informēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, teic, ka viņas uzmanību būvdarbiem Raiņa ielā pievērsušas kāda kolēģa internetā publicētās bildes. «Būvbedrē pie Raiņa parka sestdien pavadīju trīs stundas. Man nebija ne mērlentes, ne lāpstas, ne arī tiesību tur veikt kādu pētniecisko darbu. Tomēr vienu unikālo koka cauruļu savienojumu pacēlu un nogādāju izpētei Latvijas Vēstures muzejā,» teic D.Svarāne. Viņa domā, ka caurules liktas zemē 17. gadsimtā – hercoga Jēkaba laikā. SIA «Jelgavas ūdens» meistars Edmunds Eferts, kurš sabiedriskā kārtā vada Jelgavas ūdensvada muzeju, paskaidro, ka tolaik tika uzpludināta Svētes upe. Tādēļ gan astoņu kilometru garajā Hercoga Jēkaba kanālā, gan koka cauruļu tīklā ūdens plūdis ar pašteci. Koka caurules latviešu amatnieki, ko sauca par pumpeniekiem, gatavojuši vēl līdz 20. gadsimta sākumam.