Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas deputātu Gunti Rozīti intervē Evita Puriņa un Gaitis Grūtups.
– Kāds ir jūsu darbs 10. Saeimā?Saeimā nonācu vēlāk, ar «mīksto mandātu», tādēļ man bija jāstrādā komisijās, kur ZZS bija brīvas vietas, bet esmu iesaistījies trīs apakškomisijās, kas ir vairāk saistītas ar manu izglītību un zināšanām. Saeimā ļoti aktīvi darbojos Ciltsdarba likuma sagatavošanā. Šķirnes dzīvnieku audzēšana ir visciešāk saistīta ar manu profesionālo darbību lopkopībā un zirgkopībā.– Vai jūtaties līdzatbildīgs par tautas spriedumu referendumā?Nejūtos īpaši līdzatbildīgs. Pirmkārt, mēs strādājam tikai desmit mēnešus. Referendumā balsoju pret atlaišanu. Es gribēju strādāt. Man gan tas ir vienkāršāk, esmu universitātes profesors. Labi, ja Saeimu atlaiž, būs, kur atgriezties. – Kādēļ, jūsuprāt, tauta tā izrīkojās?Tautai ir dusmas uz valdību un arī Saeimu. Ekonomiskais līmenis valstī ir zems, labklājība nav sevišķi augsta. Par to visi ir sašutuši. Nokļūstot deputātos, tu topi par cilvēku, uz kuru visi rej. Es saprotu, ka tauta uz visu ir dusmīga, jo dzīvo zemā labklājības līmenī.– Nabadzība ir tikai viens aspekts. Taču kāpēc nepiekritāt izdot kratīšanai Aināru Šleseru? Bija arī apšaubāmi balsojumi par tiesnešiem, tiesībsargu. Par Šlesera lietu domāju, ka tas bija pēdējais piliens. Ja tas notiktu šodien, skaidrs, ka Šlesers bija jāizdod. Bet katrā reizē rodas īpatnējas situācijas. Es atturējos. Todien rīta plenārsēdē mēs bijām sagatavojušies, ka būs jautājums par Šleseru, ka viņu izdosim un sodīsim. Taču rīta plenārsēdē jautājuma nebija. Mēs jau bijām no Saeimas prom. Uzreiz paziņojums: «Pēc 10 minūtēm Saeimas atkārtotā sēde.» Ieejam Saeimas zālē, un skaidrs, ka būs jautājums par Šlesera izdošanu. Turklāt komisijā, kur pirms tam izskata visus šos likumdošanas jautājumus, ir negatīva nostāja: Šleseru nevajag izdot, jo tam vairs nav nekādas jēgas. Ja jau kaut ko gribēja viņa mājās atrast, tad vajadzēja tūlīt un momentā.– Bet kāpēc neļaut KNAB un prokuratūrai darīt savu darbu? Tajā brīdī manī nospēlēja emocijas kā ģimenes cilvēkam. Zināju, ka tajā dienā Šleseram piedzimis ceturtais dēls. Ko nozīmē atļaut kratīšanu mājā, kur tiek pārvesta sieva ar mazu bērniņu! Es negribētu būt ne čekists, ne fašists. Kad 1953. gadā apcietināja manu tēvu, arī mūsu mājā notika kratīšana. Man tolaik bija četri vai pieci gadi. Tie, kuri kratīja, rādīja: «Redz, kur nākamais fašists aug!»– Šodien mēs dzīvojam tiesiskā valstī. Jūs faktiski parādījāt, ka tiesu spriež simts deputāti, nevis tiesībsargājošās iestādes. Vai deputāta imunitāte vispār ir loģiska?Skaidrs, ka mēs deputāta imunitāti ņemam nost. Tas jautājums ir «pacelts». Es nevaru atbildēt par to, kāpēc savulaik partija šādai imunitātei ir piekritusi. Deputātam jābūt tādam pašam cilvēkam kā visi pārējie. – Kāpēc tad nebalsojāt pret Šlesera izdošanu, tikai atturējāties?Uzskatu, ka tiesa šajā valstī ir galvenais noteicējs. – Bet faktiski pateicāt, ka esat pret izdošanu.Jā, teorētiski tā ir. – Tā nav vienīgā tāda reize. Kāpēc nevar skaidri pateikt «pret» vai «par»? Bet ko darīt, ja jautājums ir vēl diskutējams?– Balsot pret. To saka mana sirdsapziņa. Ja jautājums nav skaidrs, nevajag ieskriet vēl lielākās auzās. Esmu bijis arī pagasta padomes priekšsēdētājs. Tolaik mums bija tādi deputāti, kam vienmēr jautājums nebija skaidrs. Liec uz balsošanu – viens atturas. Jautāju: «Kas jūs par deputātu, ja visos jautājumos atturaties? Kaut kādam viedoklim ir jābūt!? Atbilde: «Nav izdiskutēts, nav skaidrības, ir jāpārstrādā.» Tagad redzu, ko tas nozīmē (smaida – red.). – Kāpēc balsojāt par Valdi Zatleru Valsts prezidenta vēlēšanās? Jūsu frakcija taču izvirzīja Andri Bērziņu.Frakcija neizvirzīja. Kandidāts pieteicās pats. Torīt atbraucu uz frakciju un redzēju, ka Bērziņš iet pie Brigmaņa kunga. Prasu pārējiem kolēģiem: «Ko tad Andris šorīt atnācis tik agri?» Man atbild: «Viņš sevi izvirzīja par prezidentu.»Mana pārliecība bija tāda, ka šajā ekonomiski sarežģītajā situācijā nav pieņemami, ka radām vēl kādas politiskās peripetijas ar prezidenta ievēlēšanu. – Televīzijas raidījums izskaitījis, ka kopumā bija 51 balsojums, kurā ZZS nebalsoja kopā ar koalīcijas partneriem «Vienotību», bet ar «Saskaņas centru». Kāpēc ejat koalīcijā, bet rīkojaties pretēji?Tagad man nenāk prātā, kas tie bijuši par balsojumiem. Koalīcijas līgumā mums ir noteiktas lietas, kur ar koalīcijas partneriem ir jārēķinās un kur ne. Acīmredzot līgums jāizstrādā rūpīgāk. – Runa taču nav par līgumu, bet gan par vēlmi sadarboties, vārda turēšanu, ne tā?Es domāju, ka vismaz lielajos jautājumos mēs esam bijuši kopā. Protams, ir atsevišķi jautājumi, kur ZZS nav piekritusi «Vienotībai». – Pašlaik redzams, ka jūsu partijas reitingi ir kritušies. Pieļaujat, ka jums nebūs tik daudz vietu Saeimā?Nedaudz zemajos reitingos gribu vainot žurnālistus. Mēs tikām formulēti kā oligarhu partija. Es teiktu, ka Latvijas Zemnieku savienība nav oligarhu partija. Par partijas priekšsēdētāju izvirza vienu pašu Brigmani. Nevar atrast citu oligarhu.– Runa nav par Brigmani, bet par jūsu premjera kandidātu Aivaru Lembergu. Vai viņš ir oligarhs vai nav?Nevaru jums šodien atbildēt. Man šis jautājums ļoti nepatīk – sen tam vajadzēja būt atrisinātam. Ja viņš ir oligarhs, tad viņam vajag sēdēt. Ja Lemberga juridiskā puse ir stiprāka vai taisnīgāka pret valsts juridisko pusi visos tiesas procesos, ja cilvēks nav notiesāts, man nav nekādu tiesību teikt, ka viņš būtu kaut kur vainojams. Mūsu partijas sapulcēs vienmēr esmu teicis, ka neesmu par Lembergu, bet lielākais vairums ir par. – Jautājums droši vien ir, vai ejat ar viņiem kopā vai neejat.Tik krasi gluži ne – ja tu neej, tad ej mājās. Tik principiāls es neesmu.– Ventspils no ES fondiem saņem divas un trīs reizes vairāk nekā pārējās pilsētas. Vai jūs kā Saeimas deputāts atzīstat par pareizu situāciju, kad lauvas tiesa aiziet vienai pilsētai un pārējām paliek druskas? Varu teikt tikai savu vārdu, ka man tas nepatīk. Es gribētu, ka tikpat labi kā Ventspils tiktu attīstīta arī Ludza un ka Ventspilī vadītājs būtu iejūtīgāks un domātu vairāk par valsti kopumā. Strādājot Ozolniekos, es zinu, kā tiek piesaistīta Eiropas nauda. Ja pašvaldībās cilvēki, kam jāizstrādā projekti, ir vāji, nauda aiziet garām. – Ozolniekos šie speciālisti ir vāji?Varētu būt labāki. – Vai tas ir tik vienkārši? Būs spēcīgs projektu speciālists Ozolniekos, un visa nauda plūdīs šurp. Varētu būt.– Tagad ir diskusija par to, ko tauta iebalsos nākamajā Saeimā. Vai būsiet gatavi strādāt kopā ar «Saskaņas centru»?Ja man būs jābalso, es teikšu pret. – Bet, ja pārējie frakcijā nobalsos par, vienalga strādāsiet kopā?Kur tu, cilvēks, dēsies! – Jūs varat iedomāties valdības koalīciju ar «Saskaņas centru»? Nevaru. Manā Saeimas komisijā sēž vairāki viņu deputāti. Neesmu dzirdējis, ka viņi atvērtu muti, uzdotu jautājumu.
