Slimnīcas «Ģintermuiža» mākslas terapijas un studijas «Iztēle» 10 gadu jubilejas darbu izstāde – no šodienas Ādolfa Alunāna muzejā.
Izstāde faktiski sastāv no divām daļām, lai gan abas cieši saistītas ar turpat Filozofu ielas pretējā galā esošo slimnīcu «Ģintermuiža». Vienā Ā.Alunāna muzejā iekārtotajā zālē redzami mākslas terapijas nodarbību laikā tapušie darbi, otrā – studijas «Iztēle» devums.Izzīmē savu sāpiMākslas terapijas nodarbības slimnīcā «Ģintermuiža» notiek no 2001. gada maija, tajās var piedalīties arī pacienti bez priekšzināšanām zīmēšanā un gleznošanā. Izrādās, ka arī citur pasaulē mākslas terapija tiek izmantota nemaz tik sen. Nodarbībās pats galvenais ir darbošanās, nevis rezultāts. Ikvienam, lai cik neizglītots cilvēks būtu mākslā, piemīt vizuālās izteiksmes spējas un arī attieksme pret krāsām. «Katrā slimnīcā, arī «Ģintermuižā», ārstējas visdažādākie cilvēki,» skaidro mākslas terapijas nodarbību vadītāja Indra Grasberga, «netrūkst arī tādu, kas apveltīti ar mākslinieka spējām, un pat tādu, kuru profesija saistīta ar vizuālo mākslu.» Gadu pēc mākslas terapijas nodarbību sākšanas no veiksmīgākajiem darbiem sarīkota pirmā izstāde, un tās dalībnieku kopa nodēvēta par studiju «Iztēle». Ja veselības stāvoklis atļauj, slimnieks labprāt nāk uz nodarbībām. Daži no tiem, kuri slimnīcā nonākuši atkārtoti, jau ir lietas kursā un pat paņēmuši līdzi savas krāsas vai citus darba rīkus. «Arī mums pa šiem gadiem sakrājusies sava bāze, lai taptu neliela darbnīca,» lēš I.Grasberga.Vizuālie jēdzieni cilvēka domāšanu bieži vien atspoguļo daudz labāk par vārdiem, tādējādi veidojas atgriezeniskā saikne un no pacienta mākslas terapijas stundās radītā ārsts var daudz ko uzzināt par slimības cēloņiem un gaitu. Pacients savukārt atbrīvojas no negatīvajām emocijām, nostiprina savu pašapziņu. «Daudz ko var uzzināt no krāsām,» rāda I.Grasberga, piemēram, «depresīva cilvēka darbos gaišie toņi tikpat kā neparādās.» Diemžēl likteņi ir dažādi, un izstādē redzami vairāki darbi, kuru autori izdarījuši pašnāvību. Ir arī cikls, kur kāda sieviete melnos toņos izzīmējusi bērnībā piedzīvoto sāpi – tuvu radinieku pastrādāto vardarbību pret sevi. Šo un citu ētisku apsvērumu dēļ izstādīto darbu autori nav nosaukti.No medmāsas par mākslas terapeitiMākslas terapijas nodarbības «Ģintermuižā» jau no pirmsākumiem vada I.Grasberga. Ilgus gadus strādājusi par medmāsu, nodarbojusies arī ar gleznošanu Jelgavas kultūras nama studijā, kur viņas pirmais skolotājs bijis pazīstamais akvarelists Visvaldis Garokalns. Zinot par šo aizraušanos (vairākas I.Grasbergas izstādes savulaik bijušas skatāmas arī slimnīcā «Ģintermuiža»), slimnīcas vadība piedāvājusi pamēģināt jauno nodarbi tieši viņai.«Īstas skaidrības, ko darīt, sākumā jau nemaz nebija, izglītojos, kā nu varēju,» atceras I.Grasberga. Labāk kļuvis, kad 2006. gadā Latvijā nodibināta Mākslas terapeitu asociācija un zināšanas apgūtas vasaras skolās un semināros, lai gan par profesionālu mākslas terapeiti I.Grasberga sevi izvairās dēvēt arī tagad.Izstādē Ā.Alunāna muzejā apkopoti darbi, kas tapuši no 2001. gada līdz mūsdienām un atspoguļo studistu darbu plašo spektru – no profesionāli pareiziem līdz spontānai domu izpausmei.
