«Strādājam ugunsdzēsēju režīmā,» tā par teritoriju nosusināšanas darbiem Jelgavas novadā saka pašvaldības speciālists Jāzeps Ošs, kura pārraudzībā no gada sākuma nonākušas gadu desmitiem nekoptās meliorācijas sistēmas novadā. Jau vismaz piecu pagastu centros konstatēts, ka ar veco grāvju tīrīšanu un jaunu rakšanu vilcināties nedrīkst, jo pēc dažu dienu lietavām slīkst pat māju pamati. Tomēr ar darbiem pagaidām īsti nevedas, jo meliorācijas sistēmu kopšana prasa milzu līdzekļus, ko pašvaldība savā budžetā nav ieplānojusi, turklāt arī iedzīvotāji īsti negrib piemaksāt.
Aizdambētā grāvja dēļ pavasara palos un vasarā pēc lietavām pastāvīgi applūst ap divdesmit māju Vidus, Viršu un Ceriņu ielā Valgundes pagasta Tīreļu ciemā. «Man saka, lai atsakāmies no applūstošās piemājas zemes un dārza, bet tad jau man jāatsakās no mājas, kas arī applūst,» ar rūgtumu teic Gunta Prancīte no Tīreļu ciema Ceriņu ielas. Lietavās applūdušajās dobēs bojājas dārzeņi. Augsts ūdens līmenis ir mājas un arī dārzeņu pagrabā. Bez zābakiem nevar tikt šķūnī pēc malkas. Iedzīvotājiem jāsavāc 6000 latuTīreļu iedzīvotāji vairākkārt rīkojuši sapulces, rakstījuši vēstules pašvaldībai, aicinājuši speciālistus. Notekgrāvju atjaunošanu tiek piedāvāts veikt ar līdzmaksājumu. Taču, kā atzīst Tīreļu iedzīvotāja Dace Meldere, šajā jautājumā ciema iedzīvotājiem trūkst vienprātības un arī brīvu līdzekļu.Jelgavas novada Būvvaldes inspektors meliorācijas speciālists Jāzeps Ošs saka – lai mājas turpmāk neapplūstu, jāizrok 830 metru grāvis un jāiztīra trīs caurtekas. Pēc sākotnējām aplēsēm, pašvaldības finansējuma daļa varētu būt 3000 latu, bet iedzīvotājiem, kuru īpašumus skar minētā problēma, jāsavāc 6000 latu. Ja vairums īpašnieku vienotos, pārējiem ar savu daļu būtu jānāk talkā, jo to liek Civillikums un likums par meliorāciju. Tomēr pašlaik nekas neliecina, ka Tīreļu iedzīvotāji spēs vienoties. Nākotnē izmaksas būšot mazākasGan ne tik lielu, tomēr skādi lietainais laiks nodara arī Glūdas pagasta Nākotnes iedzīvotājiem Strazdu un Bērzu ielas apkaimē. Pirms vairāk nekā divdesmit gadiem celtajām mājām izbūvēti pagrabi, bet, tā kā nami tapuši paaugstinājumos, to pagrabi no ūdens cieš mazāk nekā apkārtnes dārzi. Kā «Ziņām» izrādīja vietējie iedzīvotāji, nepilnīgi funkcionē dziļais grāvis ciemata malā – caurtekas aizaugušas ar grunti, dažs kaimiņš savlaicīgi nav izcirtis krūmus, tādēļ mainījies grāvja slīpums, ūdens tik ātri neaizplūst. Tūlīt pēc iedzīvotāju sūdzības saņemšanas problēmas risinājumā bija gatavs iesaistīties pagasta pārvaldes Saimniecības daļas vadītājs Kazimirs Ramans, kuru vietējie gan vaino pārlieku lielā kuslumā, jo par nedienām ar meliorāciju sūdzējušies vairākkārt. Pēc «Ziņu» iesaistīšanās viņš uzreiz organizēja tikšanos ar J.Ošu, bet jau pēc nedēļas teic – sapost grāvi nemaz nav tik grūti. Meliorācijas speciālists apņēmies izpētīt, cik īpašniekus un cik lielas teritorijas «atūdeņo» grāvis, pēc tam noteiks veicamos darbus un izmaksas. J.Ošs atzīst, ka Nākotnē risinājuma meklējumos vairāk var iesaistīties pašvaldība, jo gar grāvi robežojas pagasta ceļš. «Pašvaldība būs tiesīga finansēt, bet jāpiesaista visi, ko grāvis ietekmē,» lēš speciālists. Tad izmaksas sadalīs uz hektāriem, un lielākā nasta varētu gulties uz tuvējo zemnieku pleciem, nevis namsaimniekiem, kam blakus grāvim pieder pat mazāk par pushektāru zemes. Darbus varētu īstenot jau rudens beigās.Lielākās likstas ciematu centrosJ.Ošs skaidro, ka kopš gada sākuma, kad viņš kļuva par novada speciālistu, līdzīgas problēmas apzinātas ne tikai Tīreļos un Nākotnē, bet arī Zaļeniekos, Staļģenē un Vircavā. Savukārt Platone ir vienīgais pagasts, kur meliorācijas sakārtošanas darbi jau veikti. J.Ošs teic, ka intensīvāk ar nosusināšanas lietām varēs strādāt nākamgad, paredzot tam līdzekļus arī pašvaldības budžetā.
