Veselības ministrija (VM) iesaka palielināt valsts lomu pašvaldībām piederošajās slimnīcās. Tas attiektos uz neatliekamās palīdzības sektoru slimnīcā un nozīmētu, ka VM piedalītos budžeta apstiprināšanā un veidošanā pēc vienotiem principiem. Tai būtu teikšana arī par valdes sastāvu un maiņu.
Solveiga Ābola, SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca», valdes locekļa pienākumu izpildītāja:Daudzām Latvijas slimnīcām nav tik daudz problēmu ar piešķirtā finansējuma racionālu izmantošanu, cik ar valsti noslēgtajā līgumā par ārstēto pacientu apjomu. Līgums ir neadekvāti mazs. Ar Jelgavas slimnīcu valsts noslēgusi līgumu par septiņu tūkstošu pacientu ārstēšanu gadā, taču, piemēram, šogad astoņos mēnešos slimnīcā ārstējušies jau deviņi tūkstoši slimnieku, arī daudzi no Bauskas puses. Vai mēs tādēļ kādu neārstēsim vai prom raidīsim? Bet valsts ne vienmēr atceras samaksāt par «pārstrādi», piemēram, kā tas bija pagājušajā gadā. Par laimi, Jelgavas slimnīcai izveidojusies laba sadarbība ar pašvaldību, kas nepieciešamības gadījumā mums vienmēr ir palīdzējusi un arī adekvāti kontrolējusi mūsu finanšu rādītājus un darbību. Mūsu slimnīca ir viena no retajām valstī, kas spēj sabalansēt resursus un strādāt bez zaudējumiem, arī parādā nevienam nav palikusi. Tādēļ neredzu pilnīgi nekādu iemeslu mūs vēl kādam kontrolēt, arī Veselības ministrijai. Valdis Keris, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs:Iecere varbūt nav slikta, jo, kā atceramies, kādreiz visas slimnīcas bija ministrijas rūpē, bet pēc tam sākās veselības aprūpes daļēja privatizēšana un daudzas slimnīcas nonāca pašvaldību paspārnē. Taču vai tagad būtu piemērotākais laiks to darīt, tas ir diskutabls jautājums, un ministrijai skaidri jāmotivē, ko tā ar šādu soli vēlas panākt.Ja pašvaldības slimnīca strādā normāli, bez parādiem, kaut ko vēl mākslīgi uzlabot nebūtu vajadzības. Turklāt pašlaik pašvaldību slimnīcu pārstāvji nebaidās runāt un cīnīties ar Veselības ministriju par to, cik godīgi vai negodīgi tiek sadalīts finansējums veselības aprūpei, bet ministrijas iecere tādu brīvdomību varētu apslāpēt. Lai precīzāk diskutētu par šo jautājumu, no ministrijas jādzird idejas un konkrēti piedāvājumi, bet pagaidāt es tādus neesmu dzirdējis. Andris Rāviņš, Jelgavas Domes priekšsēdētājs:Jelgavas pilsētas slimnīca ir reģiona centrālā ārstniecības iestāde ar kvalificētu medicīnisko personālu, mūsdienīgām tehnoloģijām un renovētām telpām. Tā ir viena no nedaudzajām slimnīcām valstī, kas pagājušo gadu noslēdza ar peļņu. Tas liecina, ka slimnīca vadīta atbildīgi un līdzekļi izlietoti optimāli. Valstī neatrisināts jautājums palicis par neatliekamās medicīniskās palīdzības finansēšanu slimnīcās. Tas tiek pārstrādāts, mainīti līguma nosacījumi. Veselības ministrijas pārraudzība pār slimnīcu budžetiem šo jautājumu neatrisinās.
