Simtiem skolēnu šodien uz izglītības iestādēm dosies ar pilsētas sabiedrisko transportu, saspiedušies gadu Jelgavas ielās ripojušajos «Ambassador» markas autobusos un sargājot mātes gādātos gladiolu kātus. Pilsētas mērs Andris Rāviņš kādu no izglītības iestādēm savukārt apmeklēs, viens sēžot glaunas «Volvo» markas automašīnas ādas sēdeklī un baudot īpašā filtrā attīrītu gaisu. Kas kopīgs abiem šiem gadījumiem? Gan skolasbērniem, gan sev braucamo noteikusi Jelgavas Domes vadība, neprasot sabiedrības viedokli un nedomājot par to, kā tērēt mazāk un godīgā ceļā iegūt labāko. Uz «AMO Plant» kā diženu ražotni ar lepnumu tiek vesti visi augstie pilsētas viesi. Taču vairums no viņiem diez vai zina, ka tā nav nekāda ražotne, bet tikai sava veida konstruktors, kur no atsevišķām detaļām saliek autobusus. Vēl mazāk zina, ka vienīgie pieci tur sastellētie autobusi, par kuriem apšaubāma konkursa rezultātā tērēta milzu nauda, kursē Jelgavas ielās. Kopš pērnā gada neviens «Ambassador» markas autobuss tā arī nav realizēts, bet ar šodienu uzņēmums uz mēnesi tiks slēgts. Oficiālais skaidrojums – atvaļinājums visiem darbiniekiem reizē, bet daļa strādājošo tiks atlaisti. Vēl šaubīgākā ceļā jau kuru reizi A.Rāviņš ticis pie tik iecienītās «Volvo» mašīnas. Novembrī viņš pārsēdīsies pavisam jaunā, šogad ražotā, kas, kā viņš īpaši gribējis, būs bēšā metāliskā krāsā, ar ādas salonu ar koka apdari, apsildāmiem sēdekļiem un tekstila tepiķiem. Lai izbrauktu pilsētas ielas, mērs paģērējis sacīkšu cienīgu autiņu ar vismaz 300 zirgspēku jaudu un tai atbilstošu degvielas rijību. Pilsētniekiem viņa iegribas izmaksās vairākus desmitus tūkstošus latu.Atzīšos, man nav stingras pārliecības, ar ko būtu ikdienā jāpārvietojas mēram – divriteni, ekonomiskas klases un nedārgu vai tomēr ekskluzīvu autiņu. Bet man ir skaidrs, ka pilsētas vadītāja darba spējas nav nosakāmas pēc tā, cik smalkā mašīnā viņš brauc. Par godīguma un taupības izpratni gan tas liecina.
