Jelgavas ielu rekonstrukcijas darbu karstākajā brīdī pazudušo mantu meklētājs Māris Cimdars internetā publicējis padomju monētas, kara laika patronu čaulas, pakavu, iespējams, 19. gadsimta pogu ar uzrakstu «Mitau», ko atradis pie būvlaukuma Čakstes bulvārī. Tādējādi viņš centies pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka ielu rekonstrukcijas darbos varētu palikt neievērotas vērtības, ko vajadzētu izpētīt. Pirms dažām dienām cita vēstures pētnieka internetā publicētās Raiņa ielā remontdarbos uzieto koka cauruļu fotogrāfijas rosināja Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas speciālistus apskatīt atradumus. Starp pētniekiem pašdarbniekiem un pētniekiem, kuri pārstāv valsts institūcijas, attiecībās trūkst sazobes.
Metāla priekšmetu meklētājs M.Cimdars sevi uzskata par «balto» pētnieku, kurš ievēro likumu un kuram šī lieta ir hobijs. Ar metāla priekšmetu meklēšanu viņš nodarbojoties jau gadus trīsdesmit un ir reģistrējies kā pašnodarbinātais, kurš ik pa laikam sniedz pakalpojumus cilvēkiem, kuri zemē pazaudējuši gredzenu vai kādu citu vērtīgu mantu. M.Cimdars izmanto detektoru, kas signalizē par metāla priekšmetiem ne vairāk kā trīsdesmit centimetru dziļumā. Tā ir zemes virskārta, kuru apskatot nav vajadzīga rakšanas darbu atļauja. Gribētu pētīt, bet nedrīkstM.Cimdars ielūkojies arī Čakstes bulvāra būvlaukumā. «Esmu numismāts, kam ar arheoloģiju nav tieša sakara. Taču ik pa laikam atrodu lietas, kas ieinteresē vēsturniekus,» teic M.Cimdars. Viņš ir norūpējies, ka būvdarbos pilsētā tiek pārcilātas lielas kultūrslāņa zemes masas, taču tās paliek neizzinātas. Viņaprāt, to izpētē varētu iesaistīties arī viņam līdzīgi pētnieki, kā tas esot, piemēram, Anglijā, kur valsts institūcijas un muzeji organizēti atpērkot amatieru atrasto. Valsts esot kā suns uz siena kaudzes – arheoloģiskai izpētei trūkst līdzekļu, bet cilvēkiem no brīvas gribas to darīt aizliedz.«Melnajiem» racējiem slikta slavaArheologs Guntis Zemītis teic, ka viņš arī kā profesionāls arheologs neko nevar rakt uz savu galvu. Lai kādā vietā veiktu arheoloģiskus pētījumus, vajadzīgas atļaujas gan no pašvaldības, gan arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, kas laikā, kad Jelgavas vēsturiskajā centrā notiek būvdarbi, varētu būt aktīvāka. Viņš ir uztraucies par tā sauktajiem «melnajiem» racējiem, kuri Latvijā daudzviet izpostījuši aizsargājamas teritorijas, tostarp apbedījumu vietas.Atrastais paliks zemē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve arheoloģe Sandra Zirne, kas vakar apskatīja Raiņa ielā atrakstās koka caurules, teic, ka jelgavnieki var būt lepni, ka pilsētā atradies tāds sens, iespējams, hercoga Jēkaba laika, ūdensvads. «Ticamākais, vecais ūdensvads netiks izcelts virszemē, taču tas tiks uzmērīts, dokumentēts un saglabāts vēsturei,» saka arheoloģe. Viņa akcentē, ka vispirms jau Civillikuma 953. pants liedz meklēt apslēptu mantu svešā zemē. Bet par objektiem, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, citviet un kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, atradējam desmit dienu laikā jāpaziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
