Saeimas deputātu Valentīnu Grigorjevu («Saskaņas centrs») intervē Evita Puriņa un Gaitis Grūtups.
– Kāds ir jūsu darbs 10. Saeimā?Plānoju būt Pašvaldību lietu un Pieprasījumu komisijā, taču frakcijas vadība palūdza mani iet uz Ārlietu komisiju. Teikšu, kā ir, – neesmu profesionālis ārlietās, taču, cik saprotu, citiem kolēģiem bija problēmas ar valodu. Komisijā esam izskatījuši un akceptējuši ap desmit vēstnieku, strādājām pie līguma projekta par īpašumu apmaiņu starp Krieviju un Latviju, lielas diskusijas bija par Saeimas paziņojumu Baltkrievijas notikumu sakarā. Interesants bija jautājums par attieksmi pret Gruziju.– Rodas iespaids, ka jūsu partiju apvienībai pietrūkst zinošu cilvēku dažādās jomās.Es domāju, ka cilvēki ir. Cita lieta – drusciņ ar latviešu valodu grūtības.– Kā vērtējat Valērija Kravcova gadījumu? Arī tagad jūsu sarakstā ir trīs kandidāti, kuri uzrāda latviešu valodas zināšanas tikai sarunvalodas līmenī. Ar Kravcovu runāja, taču viņš negribēja iet prom. Saprotu, ka viņu knapi pierunāja nekandidēt ārkārtas vēlēšanās. Viņš latviešu valodu neiemācīsies nekad. Tas ir ļoti grūti. Ir jādzīvo tajā vidē, katru dienu valoda jāklausās. Man ir vieglāk – sieva latviete. Meita krieviski gandrīz nerunā. Tiem deputātu kandidātiem, kurus pazīstu un kuri startēs Zemgalē, valodas problēmu nav. Ja uz sēdi atnāk ministriju pārstāvji un tu nevari pat uzdot jautājumu, tad ir, kā ir. – Kas tad būs tie SC cilvēki, kas ies valdībā, īstenos varu, ja jau deputāti ir tik nevarīgi, nezinoši? Cik esmu dzirdējis no vadības, no deputātiem, kas tiks ievēlēti, neviens par ministru nekļūs. Vismaz es nevienu tādu no deputātu vidus neredzu. Būs profesionāļi. Nezinu, kas konkrēti. Taču mums ir ļoti gudri konsultanti – gan latvieši, gan krievi. – Taču Saeima ir tā, kas izstrādā likumus. Skan briesmīgi, ka neviens nav derīgs, lai kļūtu par ministru.Nav runa par to, ka viņi nav derīgi, bet par profesionāļiem, kas kaut ko pazīst un zina. Sēžot Saeimā, ir drusku citāda situācija. – Tad viņi būs kā balsojamās mašīnas? Kā vadība pateiks, tā nobalsos?Ir frakcijas disciplīna, un ir jābalso tā, kā sarunāts. Bet pirms balsošanas notiek visādas diskusijas. Citreiz man atļauj balsot tā, kā es gribu, bet no tribīnes runāt un kritizēt frakcijas lēmumus nevar. Ir jāmaina vēlēšanu sistēma. Jāievieš mažoritārā kārtība, ka vismaz pusei deputātu jābūt neatkarīgiem no partijām. Kā frakcijā tiek pieņemti lēmumi? Ir konsultanti, kuri otrdienās skata kārtējos jautājumus. Vidēji ap 30 – 40 jautājumu. – Vai starp frakcijas konsultantiem ir daudz latviešu? Pērn Zemgales apgabalā visi latvieši bija nobalsoti saraksta apakšā. Kā ar lineālu novilkts. Rīgā bija tāpat. Es jūtu, kāpēc tas notiek. «Visu Latvijai!» kurina naidu pret mums. Kad Jānis Dombrava ieiet komisijā, es no viņa nekad neesmu dzirdējis ne «labdien», ne «sveiki». Viņš ignorē mūs kā cilvēkus. Raivis Dzintars ir cits cilvēks. Esmu normāli runājis arī ar Imantu Parādnieku (visi trīs «Visu Latvijai» deputāti – red.). Cita lieta, kad viņi kāpj tribīnē, tad viņi strādā uz savu vēlētāju. – Pagājušo vēlēšanu rezultāts faktiski nozīmē, ka SC vēlētājs ir krievs, krievvalodīgais.Šodien – jā. Latviešiem tas vienīgi ir kā protesta balsojums ar ideju: «Lai nāk krievi, lai parāda, kā māk vadīt valsti!» – Jānis Urbanovičs nupat intervijā «Sestdienai» sacīja, ka Latvijā pret krieviem tiek īstenots aparteīds. Vai tā nav otra galējība? Kāpēc lai latvieši balsotu par SC, ja partiju apvienības vadītājs saka tādus vārdus? Es personīgi pret krieviem absolūti nejūtu negatīvu attieksmi. Taču es nedrīkstu Urbanoviču kritizēt. Pēc dabas viņš ir ļoti spontāns un vienmēr prot atrast tādus vārdus, kādus grib dzirdēt auditorija. Es esmu pārliecināts, ka viņš tā nedomā, tikai politiski saka: ticiet man!– Tautai ir apnikuši pie varas esošie, to pierādīja referenduma rezultāts. Ja SC nāktu pie varas, kas būtu citādi?Mūsu programmā ir trīs galvenie virzieni: ekonomika, sociālā joma un valsts pārvalde. Runājot par valsts pārvaldi – mums šodien ir 185 tūkstoši ierēdņu (patiesībā tas ir valsts finansētās iestādēs, arī skolās, policijā, bruņotajos spēkos strādājošo skaits – red.). Rēķinot uz valsts iedzīvotāju skaitu, tas ir ļoti daudz. Esmu dzirdējis, ka runā par strukturālām izmaiņām pārvaldē, arī valsts pārvaldes funkcijas būs citādas. Ekonomikā SC akcentē, ka vairāk vajag attīstīt sakarus ar Krieviju. Kaut kāds labums no tā noteikti būtu. – Mēs redzam sadarbību ar Krieviju Jelgavā, konkrēti «AMO Plant». Kremlis nomaina Maskavas mēru, un sadarbība beidzas. Vai tas nav tas modelis, kā Krievija brīžiem darbojas?Es domāju, ka vispirms runa varētu būt par gāzi, kas ir svarīgs kurināmais, varbūt vēl kas, ko es nezinu. Neesmu tādos līmeņos, lai mani aicinātu pie sarunu galda. Otrs moments, runājot par ekonomiku, – jāmēģina runāt ar SVF par kredīta atmaksas nosacījumu pārskatīšanu. Maksājumus vajadzētu atlikt. Ievērojot situāciju, kādā esam nonākuši, 2013. gads būs ļoti grūts. Vai var ticēt statistikai, ka ekonomiskais stāvoklis uzlabojas, es nezinu. Fakts, ka pagaidām cilvēki to labumu nejūt. Kur dabūsim naudu?– Vai jūtaties līdzatbildīgs Saeimas atlaišanā?Jā. Vēlēšanu sistēma ir novecojusi. Partiju ietekme jāmazina. Frakciju balsojumi ne vienmēr sakrīt ar katra deputāta viedokli un sirdsapziņu. Taču, kā noteikts, tā ir jābalso, citādi būsi neērtā situācijā. Andra Šķēles vai Aināra Šlesera kratīšana nebija pamats Saeimas atlaišanai. Sēdē, kad tika lemts par kratīšanu Šlesera un Šķēles dzīvesvietā, nepiedalījos, jo biju jau aizbraucis uz Jelgavu.– SC deputāti, kas bija klāt, visi atturējās, līdz ar to pasakot KNAB – mēs jums viņu nedosim! Kurš bija tas konsultants, kas ieteica balsot pret Šlesera izdošanu?Zinu, ka bija doma dot atļauju Šlesera kratīšanai, taču man šķiet, ka tam varētu būt sakars ar SC un Šlesera Pirmās partijas koalīciju Rīgas Domē. Droši vien tur bija kaut kāda spēle. Piekrītu, ka tas nav labi. Vajadzēja izdot, un varbūt Saeima nebūtu atlaista.Kad runāja par Valda Zatlera pārvēlēšanu, viņš jau zondēja, kā būs. Viņam frakcijā tika uzdoti dažādi jautājumi, un viņš, iespējams, juta, ka Saeima par viņa atkārtotu ievēlēšanu nenobalsos. Es nedomāju, ka Zatlers ir slikts cilvēks. Tikšanās bijušas visādas. Diemžēl viņš nav izlēmīgs. Saeimu varēja atlaist jau sen, jau 9. Saeimu, un varbūt būtu cita situācija. Taču 10. Saeima, kad atnāca sešdesmit dažādi, jauni deputāti, normāli strādāja.– Zatlers ir pateicis, ka ar oligarhiem kopā nestrādās un nosaucis ZZS. Taču faktiski visi balsojumi par amatpersonām, par Šlesera un Šķēles izdošanu rāda, ka jūs balsojat tāpat kā ZZS. Varbūt Zatlers kļūdās. Domāju, ir daudz oligarhu, kurus mēs zinām, bet kuru uzvārdi nefigurē. – Jums ir savs oligarhs? Nē. Vismaz es neesmu redzējis un neesmu par to dzirdējis. Lembergu redzu, ka viņš Saeimā staigā. Ar «zemniekiem» ir bijusi sadarbība, tur nav ko slēpt. Lai atrisinātu savus jautājumus, kas interesē mūsu vēlētājus, frakcijas vadība ir spiesta runāt arī ar «zemniekiem». – Okupācijas jautājums esot bijis klupšanas akmens, kāpēc SC nedarbojas valdībā. Skaidrs, ka 1940. gadā kaut kas ir bijis. Man grūti par to runāt. Sieva piedzimusi izsūtījumā Sibīrijā… Taču kurš no trim jēdzieniem – okupācija, aneksija un inkorporācija – ir vairāk atbilstošs, man grūti pateikt. Un vai ir vērts par to runāt? – Jūs esat par moratoriju trīs gadus par to nerunāt?Nē, par to vajag runāt. Taču vajadzētu atturēties no slēdzieniem, pirms tos nav devuši vēsturnieki.– Vai ticat, ka latviešu un krievu kopienas reiz samierināsies? Atmetīs šādus izteicienus un domas? Es ceru, ka tas varētu būt. Bet vienalga paliks radikāļi gan no vienas, gan arī krievu puses.– Tas, ka latvieši balso par latviešu partijām, bet krievi – par krievu, nozīmē, ka šī šķirtne ir arī tautā. Tā nav tikai politiķos.Tauta veido to viedokli, politiķi atspoguļo, žurnālisti uzklausa. Kas daudz nelasa, neseko notikumiem līdzi, uzskata – kas ir pateikts, tas ir pareizi. Sadzīviskā līmenī to nejūtu absolūti. Visi draudzīgi dzīvo un strādā, bet, kad notiek vēlēšanas… Piemēram, runāju ar kādu latviešu paziņu. Viņš saka – es par tevi balsotu, bet par SC nebalsošu. Uzskata, ka tā ir krievu partija. Cita lieta, ka krievi no SC svītro latviešus. Tas ir slikti, protams, slikti. No «Saskaņas centra» 4000 zīmju programmas Jāatgriežas pie pensiju (it īpaši mazo) indeksācijas Valstij jānodrošina, lai visi skolas vecuma bērni apmeklē skolu Jāpārskata jautājumi par slimnīcu slēgšanu. Jāattīsta pieejams profesionālu ģimenes ārstu tīkls Jāpaplašina valsts dotēto medikamentu saraksts, jāveicina lētāku medikamentu piedāvājums pacientiem Ar SVF jāvienojas par kredīta atmaksas pārcelšanu un budžeta deficīta samazināšanu Jāatliek iespējamā pāreja uz eiro Jāsamazina to biznesa investīciju apjoma slieksnis, kas dod iespēju saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā Jāievieš progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis Jāveic valsts pārvaldes funkcionālais audits, lai varētu atteikties no nevajadzīgām funkcijām. Jāsamazina ministriju, aģentūru skaits, kā arī valsts pārvalde kopumā Ierosinām līdz 11. Saeimas pilnvaru termiņa beigām noteikt moratoriju jebkādām likumdošanas iniciatīvām, kas attiektos uz nacionāli un vēsturiski jutīgiem jautājumiem
