Pateicoties labajām ražām, dārzeņu cenas par trešdaļu zemākas nekā pērn, bet audzētāji pagājušā gada zaudējumu vietā šoruden sagaida peļņu.
Tas ir mīts, ka dārzeņu un citu pārtikas izejvielu cenu nosaka tas, kādas ražas izaugušas Latvijas laukos, apgalvo lauksaimniecības tirgus pētnieki. Galvenā cenu diktētāja ir Polija, un veikalu plauktos redzamie cipari ir tieši atkarīgi no tā, kādi laikapstākļi valdījuši tuvākajā dārzeņu audzēšanas lielvalstī un cik labi tur riesušās kāpostu galviņas un kā brieduši kartupeļi. «Šogad varbūt drusku vairāk bija jāmāk audzēt, bet profesionāļiem ražas ir sanākušas,» saka ekonomikas doktore Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Pelnīt var arī ar mazākām platībām«Pagājušajā gadā iekritu, šogad bija bail vairāk stādīt,» atklāti stāsta kāpostu audzētājs ar 40 gadu pieredzi Grigorijs Tartilovs, kura saimniecība iekopta Platones pagastā. Pērn vēlīnie kāposti glabāšanai un skābēšanai auga sešos hektāros. «Visi kāposti noslīka, bija citā laukā zemākā vietā,» stāsta zemnieks. Pērno sezonu esot noslēdzis ar zaudējumiem, kaut novākto ražu varēja realizēt par trīskāršu cenu. Šogad kāposti stādīti vairs tikai trīsarpus hektāros, izvēlēta vēlīnajām šķirnēm piemērotā vidēji mālaina augsne, un, kaut līdz galviņu griešanai vēl divi mēneši, jau tagad varot redzēt, ka raža būs lieliska, par spīti pāris slīkšņām ar dzeltenākiem kāpostiem. G.Tartilovs cer no hektāra novākt ap 60 – 70 tonnu. «Vismaz 200 latu par tonnu vajadzētu dabūt,» viņš prognozē. Tādu maksu izdosies iekasēt, jo kāpostus pats tieši piegādā iestādēm, piemēram, slimnīcām, nevis atdod uzpircējiem. Uz jautājumu par gaidāmajiem ieņēmumiem G.Tartilovs atbild: «Tagad būs normāli.» Papildu ieņēmumus sniedz arī skābētie kāposti, kuru pagatavošanu zemnieks izkopis kopš 1973. gada un ar savām receptēm spējis kļūt par ēdināšanas uzņēmuma «Lido» piegādātāju. Tagad gan sadarbība pārtraukta, jo uzņēmums pieprasījis kāpostus uz Rīgu vest ne vairs reizi nedēļā, bet katru dienu vai ik pārdienas, un tas vairs neatmaksājas.Zemnieks apgalvo, ka īpaši palielināt kāpostu platības liedz arī darbaspēka trūkums. Viņš strādniekam būtu gatavs maksāt 1,3 latus par stundu, taču platonieki izvēloties sēdēt veikala priekšā un tukšot plastmasas divlitrenes, bet vēl daļa par slotas vicināšanu stundu dienā saņem 80 latu stipendiju. Saimniecībā stādīšanas laikā piepalīdz mazmeitas, bet vairumu darbu vasarā Grigorijs paveic pats.Bez kartupeļiem un kāpostiem neprotam paēstDārzeņu cenu Latvijā nenosaka vietējais ražotājs, bet kopējā reģiona cena Baltijas valstīs un citur Eiropā, skaidro I.Gulbe no Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra. Izņēmums ir vienīgi zemenes, kas ogu sezonas sākumā spēj izkonkurēt ārzemnieces ar garšu un smaržu. Visiem dārzeņiem, ko var transportēt lielos attālumos, cena top ražošanas lielvalstīs, nevis Latvijā. Pagājušajā gadā kartupeļu un kāpostu cenas dubultojušās un pat trīskāršojušās, jo tās ir pamata izejvielas pārtikas tirgū ne tikai pie mums, bet arī Krievijā un Ukrainā. «Tur šīs kultūras neizauga, Polija, kas apgādā Krieviju un Ukrainu, vairākkārt applūda. Dārzeņu cenu noteicēja ir Polija,» teic I.Gulbe un piebilst, ka bez kāpostiem un kartupeļiem Latvijā neprot paēst, tāpēc cenu var tā palielināt. Pašlaik gan tendences liecina, ka kartupeļi lielvalstīs izauguši, pārsniedzot prognozes. Piemēram, Ukrainā jau tiek lēsts par miljona tonnu pārpalikumu, bet spāņi satraukušies, vai neatkārtosies 2009. gadā pieredzētais, kad par kilogramu kartupeļu audzētāji saņēma trīs eiro centus. «Ražotājiem tās ir šausmas,» saka I.Gulbe. Līdz gada beigām cenas nekāpsŅemot vērā lieliskās ražas, tirgus veicināšanas centrs prognozē, ka līdz gada beigām dārzeņu cenas saglabāsies tādas, kādas tās ir pašlaik – par trešdaļu zemākas nekā šajā pašā laikā pērn. Gan ieguvums, gan ne tik laba ziņa patērētājiem var būt situācija ar kartupeļu ražām vietējā tirgū. Daudzviet valstī tos skāris mitrums, tāda raža ilgi neglabājas, tādēļ ražotāji centīsies par zemām cenām no kartupeļiem steigšus tikt vaļā, tomēr šā iemesla dēļ pēc jaunā gada var sagaidīt nelielu cenas kāpumu.Arī Dace Valnere, SIA «Rimi Latvia» pārstāve, apstiprina, ka tieši laikapstākļi patlaban ir tie, kas varētu vairāk iespaidot dārzeņu cenu izmaiņas rudenī un ziemā: «No saviem piegādātājiem dzirdam, ka Zemgalē ir slapjāks, nekā būtu vēlams kartupeļu un burkānu novākšanai. Savukārt kāpostu raža ir laba, tāpēc tiem īpašu sadārdzināšanos neprognozējam.» Ievērojami mazāk nekā pirms gada kopš vasaras vidus maksā arī tomāti, bietes un sīpoli.
