«Klasē – jaunus datorus un interaktīvo tāfeli!»; «Lai mana drauga vecākajam brālim nav jābrauc peļņā uz ārzemēm!» – tradicionālajā Kārļa Ulmaņa atceres sarīkojumā Pikšās iestudētā kompozīcijā rindiņā cits pēc cita pauda no Latvijas malu malām sabraukušie mazpulcēni. Katra bērna teikto vēlējumu pavadīja klātesošo atzinības aplausi. Te piepeši viens no vecākajiem mazpulcēniem sacīja: «Lai Latvijai ar Krieviju ir bezvīzu režīms un es daudz vienkāršāk varētu aizbraukt pie drauga ciemos!» Aplausi skanēja arī pēc šiem vārdiem. Kas gan var būt labāks par draudzību! Un kāpēc ne ar vienaudzi kaimiņvalstī Krievijā! Ar bērna muti bija pateikta patiesība, kas nav uzsvērta ZZS priekšvēlēšanu programmā un kas tomēr ir zaļzemnieku politiķu reālajā dienas kārtībā. Proti, tā ir ciešāka tuvināšanās ar Krieviju. Tā parasti bijusi ekonomiski nozīmīga, taču ne tik vienkārša politiskajā aspektā. Zemsaviešu līderis Augusts Brigmanis nupat medijos pauda atziņu, ka valstij nevajag stutēt finanšu grūtības nonākušo nacionālo lidsabiedrību «Air Baltic», kur valstij pieder 52 procenti akciju. Tās glābšana esot neizdevīga līdzīgi, kā tas bija ar «Parex», valsts akcijas pienāktos pārdot privātajam investoram. «Lai tā lido prom!» rezumē politiķis. Diskusijas par «Air Baltic» ilgst jau labu laiku. Pavisam ne Kārļa Ulmaņa kaluma vīrs bijis vislabāk apmaksātais valsts darbinieks «Air Baltic» šefs Bertolds Fliks, kas faktiski novedis uzņēmumu tuvu bankrotam. Tagad ar ZZS labvēlību tas varētu nonākt arī ieinteresētu krievu uzņēmēju rokās. Tad jau arī nav tālu līdz bezvīzu režīmam ar Krieviju, kas pati par sevi būtu laba lieta, ja vien nevestu pie vēl lielākas valsts atkarības no grūti prognozējama ambicioza kaimiņa.
