Latvija globālajā konkurētspējas indeksā šogad ir pakāpusies līdz 64.vietai, kas ir par sešām pozīcijām labāks sniegums nekā pērn, liecina trešdien publiskotais Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) jaunākais gadskārtējais pētījums.
Tomēr Latvija konkurētspējas ziņā joprojām būtiski atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm. Lietuva šogad ir atzīta par 44.pasaulē konkurētspējīgāko valsti, kas ir uzlabojums par trim pozīcijām salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunijas pozīcijas nav mainījušās, un šī Baltijas valsts saglabājusi pasaulē 33.konkurētspējīgākās valsts titulu. Pētījuma autori norāda, ka Igaunijas augstā konkurētspēja galvenokārt saistīta ar izcilu izglītības līmeni un augsti attīstītiem un efektīviem preču, darba un finanšu pakalpojumu tirgiem, kā arī labiem sasniegumiem tehnoloģiju jomā, spēcīgajām institūcijām un labi pārvaldītajām valsts finansēm. Eiropas Savienības (ES) valstu vidū Latvija konkurētspējas ziņā ierindojas zemajā 23.vietā, atstājot pēc sevis tikai Slovākiju, Bulgāriju, Rumāniju un Grieķiju.Pētījums rāda, ka uzņēmējiem vislielākās problēmas Latvijā rada nodokļu likmes ‒ 21,1% aptaujāto atzinuši, ka nodokļu likmes rada grūtības uzņēmējdarbības veikšanai. Savukārt 18% respondentu kā problemātisku faktoru uzņēmējdarbībai minējuši finansējuma nepieejamību, 12,2% ‒ korupciju un 9,5% ‒ neefektīvu valdības birokrātiju. Starp citiem nozīmīgākajiem uzņēmējdarbību traucējošiem faktoriem minēta politisko lēmumu nekonsekvence, nodokļu politika, valdības nestabilitāte un inflācija. Pasaulē konkurētspējīgākās valsts titulu šogad saglabājusi Šveice, seko Singapūra, Zviedrija un Somija. ASV ir noslīdējušas no 4. uz 5.vietu, bet Krievija no 63. noslīdējusi uz 66.pozīciju. Viszemākā konkurētspēja pasaules valstu vidū ir Čadai, Haiti un Burundi.Pētījumā iekļauti dati par 142 pasaules valstīm, kuru konkurētspējas aprēķināšanai ņemti vērā tādi rādītāji kā situācija makroekonomikā un izglītībā, tirgus darbības efektivitāte, informācijas sabiedrības attīstība un inovācijas.
