Zatlera Reformu partijas valdes locekli, Jelgavas nodaļas vadītāju Viktoru Valaini intervē Evita Puriņa un Gaitis Grūtups.
– Kā jūs iesaistījāties politikā?Darbojos Latvijas Namu apsaimniekotāju asociācijā, un bija doma, ka varētu kaut ko darīt politikā. Taču neviena no partijām nelikās īsti piemērota. Tad nāca vēsturiskais Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojums nr.2., un es sapratu, ka, ļoti iespējams, kaut kas normāls taps. Internetā aizpildīju un nosūtīju partijas veidotājiem savu anketu. Tiku uzaicināts piedalīties dibināšanas kongresā. Super! Tur satiku daudzus augsta līmeņa cilvēkus, kas, upurējot savu karjeru, iesaistījušies partijā. Uzņēmos iniciatīvu padarboties Jelgavā, kur uzrunāju ļoti daudzus cilvēkus, aicināju iesaistīties.– Viņi bija atsaucīgi?Jā, uzrunāju pārsvarā spēcīgas personības. Piemēram, Kārli Rimšu, Jāni Brenti…– Varbūt varat izskaidrot, kāpēc Kārlis Rimša, populārs cilvēks, kas ar savu darbu ir pierādījis, ka viņam rūp sabiedrības intereses, netika ielikts kandidātu listē?Esmu ar viņu runājis par partijas politiku, tas viņam nav pirmais piedāvājums stāties kādā partijā. Kas tik nav nācis runāt! Un domāju, ka tieši viņa dēļ daudzi piekrita stāties mūsu partijā. Nodaļā ir astoņdesmit biedru, tas ir ievērojams skaits. Pats galvenais, viņi ir aktīvi. Rimša arī aktīvi darbojas. Es viņu pats izvirzīju par Saeimas deputātu kandidātu. – Bet kas tas bija par iemeslu pēc būtības? Viņš Jelgavas novadā vairāk nekā tūkstoš cilvēku dabūja savā pusē, nebaidījās no opozīcijas, no tiem, kam ir vara.Galveno iemeslu es nevarēšu pateikt, man šie dati nebija pieejami. Ētikas komisija to nolēma, un tai ir savi kritēriji.– Viņam ar ētiku ir kādas problēmas? Noteikti ne.– Jūsu partija deklarēja, ka vēlaties politikā iesaistīt jaunus cilvēkus. Realitātē mēs redzam arī «vecos vēžus», kas agrāk ir kandidējuši no citām partijām. Piemēram, Inga Vanaga, profesors Jānis Ābele.Jā, viņi sevi labāk parādīja. Tiem, kuri Rīgā veica atlasi, bija ļoti ierobežots laiks. Diskusijā nonācām pie atziņas, ka nodaļas ietekme būs krietni lielāka nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā. Īsā laikā Zatlers izveidoja savu pamatkodolu, valdi, kas bija pirmie desmit cilvēki. Viņi kopīgi tad arī izveidoja Ētikas komisiju. Viņiem bija uzdevums. Tapa stingri kritēriji. Sākumā Zemgales sarakstā biju viens pats. Domāju, ka izdarīju labu darbu, dabūjot iekšā vēl stiprus jelgavniekus. Priekšroka ir jauniem profesionāļiem, ko es pats arī izbaudīju. – Ko nozīmē jauns profesionālis? Jūs tāds esat?Jā. Man ir pieredze, izglītība, pat valsts apbalvojumi par sasniegumiem nozarē, strādājot Jelgavas NĪP.– Kāpēc cilvēkiem būtu jābalso par gados ļoti jauniem, 1986., 1987. gadā dzimušiem, cilvēkiem, kas nav pazīstami un kuriem vispār nav pieredzes valsts darbā?Piemēram, 1987. gadā dzimušais Kārlis Liepiņš ir nezināms, bet pabeidzis Rīgas Ekonomikas augstskolu, strādā finanšu tirgū. Ir ļoti maz cilvēku, kas ar tādām lietām ņemas. Intervijās viņš parādīja, ka ir reāls «profiņš». – Kā cilvēki viņus var iepazīt?Aicinājums ir kandidātiem pašiem sevi reklamēt, taisīt blogus. Es esmu izveidojis mājas lapu, ko apmeklē vairāk nekā divsimt cilvēku dienā. Tātad interese ir. Partijai finansējums ir tāds, ka mēs nevaram atļauties simtiem tūkstošu reklāmas kampaņas. Darām, ko varam. Aicinājums ir kandidātiem sevi parādīt dažādos veidos, un tas nemaksā neko. – Pie jaunajiem cilvēkiem var pieskaitīt arī jūsu premjera kandidātu Edmundu Sprūdžu, kuram nav pieredzes un izglītības, bet parādu – vairāk nekā saprašanas. Viņam ir izglītība. – CVK mājas lapā rakstīts – vidējā izglītība. Viņš ir labākais mūsu kandidāts. Parādiet labāku! Viņš pierādīja partijai, ka ir labākais. Domāju, arī publiskajās debatēs sevi labi parādījis. Viņš arī ir minējis, ka 2012. gada janvārī viņam būs atzinums par augstāko izglītību.– Ja viņš 2011. gada oktobrī kļūs par premjeru, pa kuru laiku mācīsies? Vai varat iedomāties, ka cilvēks bez iepriekšējas pieredzes, strādājot par premjeru valstī, kur ir krīze, vēl var mācīties un iegūt akadēmisko grādu?Viņš ir pateicis, ka tas viss būs, un mēs arī ticam. Es nezinu, kādā stadijā ir viņa mācības augstskolā. Pats valdes priekšsēdētājs Zatlera kungs viņu ir izvirzījis. Mēs viņam uzticamies. – Sacījāt, ka domājāt par iešanu politikā, bet neredzējāt tādu partiju, kas būtu jums pieņemama. Kāda ir Zatlera Reformu partijas principiālā atšķirība, piemēram, no «Vienotības»?Man vienmēr šķitis, ka tur tomēr ir savtīgas intereses. Man nepatīk veids, kā tur viss notiek. Darbojoties Namu apsaimniekotāju asociācijā, esmu gājis ar priekšlikumiem uz Ekonomikas ministriju un saskāries ar to, ka netiekam objektīvi vērtēti.– Zatleram arī pārmet savtīgumu par to, ka viņš atlaida Saeimu, jo saprata, ka netiks pārvēlēts amatā.Domāju, viņš izdarīja ļoti labu darbu. Re, visa valsts viņu atbalstīja! – Kādā jomā jūs darbotos, ja tiksiet ievēlēts Saeimā? Mana stiprā puse ir mājokļu politika. Jāsakārto visa likumdošana. Jelgavā mēs ar šīm problēmām saskaramies mazāk, bet Rīgā pagājušajā ziemā trīsdesmit mājas netika pieslēgtas apkurei. Mēs darbosimies, lai šīs lietas mainītos. – Jūs programmā rakstāt, ka īstenosiet aktīvu reemigrācijas politiku. Kā panāksies, lai ļaudis atgriežas?Pirmkārt, bērniem, kas ārzemēs dzimst Latvijas pilsoņiem, jādod dubultpilsonība. Tā stiprināsies viņu saikne ar tēvzemi un būs lielāka iespēja, ka viņi atgriežas Latvijā. Otrkārt, radīsim nosacījumus, lai tie, kuri atgriezās mājās, varētu sākt šeit uzņēmējdarbību. Ir arī doma piešķirt zemi tiem, kas atgriežas. – Tad iznāk, lai tiktu pie zemes, cilvēkiem jāaizbrauc no Latvijas un pēc laika jāatgriežas?Tā būtu pašvaldības zeme, kas piešķirta lietošanā, taču sīkāk šis jautājums vēl nav izdiskutēts, tāpēc nevaru vairāk paskaidrot. – Jūsu partija piedāvā diezgan radikālu reformu augstākajā izglītībā. Jūs ne tik sen studējāt, vai redzat tai pamatojumu?Mūsu programma dos iespēju, saņemot valsts garantētu kredītu, ikvienam mācīties jebkurā akreditētā studiju programmā. Pats pabeidzu Jelgavas Valsts ģimnāzijas sociālo zinātņu klasi, bet gāju stāties Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātē. Ģimnāzijā nebiju kārtojis fizikas eksāmenu un paliku «aiz svītras». Dabūju iet uz maksas studiju programmu Rīgas Tehniskajā universitātē. Kaut gan bija vairāki sarežģījumi, paņēmu studiju kredītu. Ieguvu bakalaura grādu un turpināju studijas maģistrantūrā, taču iepriekšējo kredītu jau bija jāsāk atmaksāt. Cīnoties ar kredītu, vasarās braucu strādāt uz ārzemēm, cieta studiju kvalitāte. Mūsu piedāvātajā sistēmā kredītu absolventam būs jāsāk atmaksāt tikai tad, kad viņš sāks reāli pelnīt. Tas prasīs ieguldīt valsts līdzekļus, taču investīcijas izglītībā atmaksāsies. Tas arī novērstu situāciju, ka daudzi iegūst valsts apmaksātu izglītību Latvijā un pārceļas uz ārzemēm– Partijas programmā iezīmēta diezgan radikāla pārēja no tagadējās trīspakāpju tiesas uz divpakāpju. Tā bija padomju laikos, vai tas būtu modelis, ko atjaunot?Tādējādi tiesu procesi būs ātrāki. Nedrīkst pieļaut, ka lietas velkas gadiem. Citu demokrātisko valstu prakse rāda, ka ir iespējama ievērojami ātrāka tiesa.
