Visas pašvaldības, kurām tas būs nepieciešams, saņems gan aizdevumus, gan galvojumus apkures sezonas sākšanai, savukārt pret ļaunprātīgajiem nemaksātājiem paredzēts vērsties, izveidojot parādnieku reģistru un veicot virkni izmaiņu likumos, tā šonedēļ paziņojuši atbildīgo ministriju pārstāvji. Finanšu ministrs Andris Vilks («Vienotība») gan atzīst, ka pašvaldības līdz šim maz izmantojušas iespēju tikt pie kredītiem. Runājot par parādniekiem, viņš pauda viedokli, ka viena no svarīgākajām problēmām ir ļaunprātīgo nemaksātāju skaita pieaugums. Pēc viņa vārdiem, lai ar tādiem cīnītos, tiks veidots parādnieku reģistrs. Tas esot tuvāko nedēļu jautājums. Ekonomikas ministrija informē, ka likumos varētu paredzēt normu, kas ļautu nemaksātājiem atslēgt kādu citu pakalpojumu, piemēram, elektrību.
Andris Akermanis, Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklisTas ir absurds! Asociācijas viedoklis par to ir krasi negatīvs – kredīti jāņem tiem, kas ir parādā, nevis tiem, kam kāds ir parādā. Ilgtermiņā tas nozīmētu, ka parādnieki turpina nemaksāt, bet uzņēmumi un pašvaldības tikai ņem kredītus. Tā ir pašnāvība! Kredīti ir labi vien tad, ja kāds tos nomaksā. Apkures parādu summa no 40 miljoniem sezonas beigās pašlaik nokritusies līdz 30 miljoniem. Nesakārtoto normatīvu dēļ ir situācija, ka apzinīgie iedzīvotāji norēķinās arī to vietā, kas par apkuri nemaksā – siltumapgāde Latvijā turas tikai uz maksātājiem, bet parādnieki dzīvo zaļi. Piemēram, bankas aizvien nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem dzīvokļiem, kas tām vai banku meitas uzņēmumiem pieder! Atbalstām piedāvājumu visus komunālos pakalpojumus salikt vienā paketē. Tas dotu iespēju atslēgt kādu pakalpojumu, ja par citu nav samaksāts, un efektīvi risinātu parādu problēmu. Asociācija par svarīgākajiem uzskata trīs risinājuma variantus. Pirmkārt, beidzot parādi jāpiesaista īpašumam, jo arvien ir tā, ka cilvēks sakrāj parādus, tad klusi pārdod dzīvokli, bet jaunais īpašnieks saka – neko neesot zinājis. Otrkārt, jāievieš parādnieku reģistrs. Piemēram, ja cilvēks ies uz banku pēc kredīta, viņam to varbūt atteiks, jo redzēs, ka ir parāds par komunālajiem pakalpojumiem. Trešā lieta ir universālā pakalpojuma princips – tarifos iestrādā daļu no summas, ko nesamaksās parādnieki. Tad gan maksātāji maksās arī par nemaksātājiem, turklāt augs rēķini. Kaut ko uzlabos šodien Saeimā skatītie grozījumi Civilprocesa likumā, kas nodoti otrreizējai caurskatīšanai un atrisinās mazo parādu piedziņu. Šīs izmaiņas Saeima droši vien pieņems, bet otru ierosinājumu, ka parāds piesaistīts īpašumam, likumdevējs gan diez vai akceptēs, jo šajā jautājumā ir liela banku ietekme – tās nevēlas, lai par visiem tukšajiem vai «atņemtajiem» dzīvokļiem parādi būtu jāsedz tām. Antra Alksne, SIA «Jelgavas novada KU» vadītāja:Jelgavas novadā no 13 pagastiem centralizēti apkures pakalpojumi vērā ņemamā apjomā tiek sniegti vien Kalnciemā un Līvbērzē, savukārt Glūdā un Lielplatonē kopā ir vien pārdesmit pakalpojumu saņēmēju. Protams, parādi ir problēma – pašlaik kā koks ar diviem galiem –, jo tiesvedību procesi ir dārgi, tarifi rēķināti atbilstoši pašizmaksai, lai motivētu iedzīvotājus norēķināties par pakalpojumu, bez uzņēmumu peļņas. Tādējādi uzņēmumiem neveidojas līdzekļi, no kuriem sākt tiesvedību. Jelgavas novadā ir prakse cīnīties ar nemaksātājiem, tieši sākot tiesvedību, un nemaksātāju nav vairāk par desmit procentiem. Šogad tarifu kāpums ne tik daudz būs atkarīgs no kurināmā izmaksām, uzturēšanas izdevumiem, remontmateriāliem, cik tieši no palielinātās PVN likmes iedzīvotājiem – tā no jūlija ir 22 procenti iepretim 12 procentiem iepriekšējā gadā. Nedomāju, ka, izveidojot parādnieku reģistru, kāds jautājums tiks atrisināts īstermiņā un pat ilgtermiņā, jo dažāda veida reģistri pastāv arī pašlaik. Kredīti apkures sezonas sākšanai diez vai var ko atrisināt ilgtermiņā, jo tad gan kredīts, gan kredītprocenti jāiekļauj tarifā, kas vēl papildus palielinātu tarifu iedzīvotājiem un vēl jo mazāk motivētu viņus maksāt.Īstermiņa palīdzība apkures pakalpojuma sniedzējiem no valsts puses būtu nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumi, jo uzņēmumam ir jāspēj savlaicīgi norēķināties par kurināmo. Domāju, ka ilgtermiņā problēmu iespējams risināt ar iespēju iedzīvotājiem atslēgt elektrību vai citus komunālos pakalpojumus. Ja komunālie maksājumi būs prioritārāki par hipotekārajiem kredītiem, piedziņa bezstrīdus kārtībā arī būtu kaut neliels risinājums, kas motivētu maksāt principiālos nemaksātājus. Aija Smirnova, SIA «Palīgs L» valdes locekle:Kredīti varētu būt izdevīgi vien ar nosacījumu, ka tiem ir mazākas procentu likmes. Tas ļautu pakalpojuma sniedzējam norēķināties ar piegādātājiem, kas par nenomaksātiem rēķiniem pārtrauc, piemēram, gāzes piegādi. Pašlaik parādu problēmas Līvbērzē stabilizējušās, tomēr no 12 mājām četrās situācija kritiska. Tajās apkure tiks pieslēgta vēlāk nekā pārējās. Tā kā katrai ēkai sava katlumāja, apkures sezonu varam sākt, tiklīdz iedzīvotāji to vēlas. Parasti tas ir jau septembra beigās, oktobra sākumā. 1. septembrī apkures parāds bija 9802 lati, no kuriem 6592 iekrāti vien četrās mājās. Kopumā gan situācija mazliet uzlabojas, jo pagājušajā gadā septembrī parāds bija vairāk par 11,5 tūkstošiem. Pašlaik mums nav parāda «Latvijas gāzei», kas ziemā par saistību nepildīšanu draudēja atslēgt gāzes piegādi. Tomēr tas nozīmē, ka savlaicīgi neesam norēķinājušies par citiem pakalpojumiem. Esam sākuši arī vairākas tiesvedības par parādu piedziņu no dzīvokļu īpašniekiem. Aina Bataraga, SIA «Fortum Jelgava» valdes locekle:Valdības iecere sniegt/galvot pašvaldībām aizdevumus apkures sezonas sākšanai vērtējama pozitīvi, taču, mūsuprāt, tas nerisina samilzušo parādu problēmu. No pašvaldības saņemtais aizdevums ir jāatmaksā, bet arvien vairāk cilvēku nonāk situācijā, kad viņi nevar nomaksāt rēķinus objektīvu apstākļu, nevis ļaunprātības dēļ. Par iespēju saņemt palīdzību no pašvaldības apkures sezonas sākšanai esam informēti, taču mūsu uzņēmums pagaidām to neplāno izmantot.Par pagājušo apkures sezonu uzkrātais parāds iedzīvotājiem vasaras mēnešos sarucis par 433,6 tūkstošiem latu, un atlikusī parāda summa no iepriekšējās sezonas ir 546,7 tūkstoši. Lielie parādi atsevišķām mājām var apdraudēt apkures sezonas sākumu. Par to ir informēti dzīvojamo ēku pārvaldnieki, kuri kopā ar māju vecākajiem veic lielu darbu, lai situāciju uzlabotu.Elektrības vai citu pakalpojumu atslēgšana, ja ir parāds par apkuri, mūsuprāt, nav risinājums parāda ātrākai nomaksai. Risinājums būtu akcīzes nodokļa nepiemērošana dabasgāzei apkures vajadzībām līdz 2014. gadam, PVN likmes nepaaugstināšana apkurei, sociālo pabalstu palielināšana un likumdošanas ātra sakārtošana parādu piedziņas jautājumos, kas saistīti ar neatslēdzamiem komunālajiem maksājumiem.
